Kas ir Hidroplazma????

Es varu uzrakstīt un dalīties tikai ar savu izpratni par to, kas tas ir…

Jebkurā gadījumā – pats termins hidroplazma ir Viktora Iņušina radīts.

Jo tas, ko viņš atklāja, ir tas, ka ūdens unikālās īpašības – atmiņu, pašattīrīšanos, pašizdziedināšanos, reģenerēšanos un dzīvības enerģiju – Dod tieši ūdenī esošā plazma, plazmas daļiņas un viss, kas no tā rodas.

Patiesībā plazma ir tas – no kā viss rodas. Plazma ir tā pati dzīvības enerģija, tā pati prāna, orgons, ci, torsionu lauki, skalārie lauku, ēteris un vēl daudz citi mums zināmi nosaukumi smalkās pasaules enerģijai.

Mūsu katra dvēsele ir plazma, mēs esam plazmas būtnes. Tādi kā plazmas atvari, kuru viens gals savienojās ar pirmsākumu un otrā galā plazma materializējās fiziskajā ķermenī. Fiziskais ķermenis sāk rasties tajā brīdī, kad mūsu dvēseles plazmas lauks savienojās ar zemes plazmas laukiem un šajā savienībā rodas mūsu fiziskais ķermenis. Līdzīgi tas notiek ar ūdeni. Kad dievišķās enerģijas vai radītāja plazmas lauki savienojās ar zemes plazmas laukiem, rodas ūdeņradis, rodas skābeklis un rodas ūdens.

Un hidroplazma ir šī ūdens dvēsele. Tieši ūdens dvēsele ir tā, kas dod dzīvību visai dabai, tai skaitā mums kā pilnvērtīgai dabas sastāvdaļai.

Ūdens ir tas, kas nes informāciju un enerģiju. Ūdens ir zemes informatīvais lauks, Akaša hronikas un ūdens ir dzīvības enerģijas nesējs uz visas šīs planētas.

Ja ūdens ir dzīvs, tas nes sevī dievišķo enerģiju un dievišķo informāciju – to, kā visam dabā jābūt uzbūvētam. Tā informācija ir kā šīs realitātes rasējums, kā fizikas likumu izpausme. Tas ir viss, kas nāk no radītāja. Lai vieglāk saprastu varam ņemt mobilo telefonu kā piemēru. Tam ir rūpnīcas uzstādījumi, kas nāk no telefona radītāja. Taču lietojot, telefons piesārņojas ar visādu nevajadzīgu informāciju. Un tad ūdens ir tas, kas palīdz mums atgriezties pie rūpnīcas/radītāja uzstādījumiem.

Un tā ir ūdens pozitīvā atmiņa.

Taču pastāv arī negatīvā atmiņa, patogēnā atmiņa vai kaitīgā atmiņa. Šāda atmiņa veidojās nedzīvam ūdenim, kurā ir ļoti zems plazmas koncentrācijas līmenis.

Tāpat kā mums – jo mazāka saikne ar Dievu cilvēkam, jo vairāk tas ir piesārņots ar dezinformāciju vai patogēnu informāciju. Šīs plazmas daļiņu koncentrācijas samazinājums ir saistīts ar atombumbu izmēģinājumiem. Kuri sākās 1945 un tad pieauga spēkā un beidzās tikai kādus 10-15 gadus atpakaļ.

Arī atomelektrostacijas lēnām iznīcina ūdens dvēseli un ūdens dzīvību daudzu simtu kilometru rādiusā.

Kaut kas līdzīgs notiek ar mob. Tel. torņiem un wi-fi rūteriem. Radiācija un mikroviļņi sagrauj plazmas struktūru un ūdeni padara par patogēnu, tas vairs nespēj pats attīrīties un uzņem savā atmiņā pilnīgi visu informāciju, ar ko tas saskāries, neapnullējot to. Jūs, iespējams, varat iedomāties, kas tik nenonāk ūdenī informatīvā līmenī. Piemēram veikalos vai noliktavās, vai pilsētas ūdensvadu sistēmā. Vai tas, ko mēs nomazgājam no sevis, no priekšmetiem, mašīnām un daudz kā cita. Vai tas, kas nonāk ūdenī no ražotnēm, atkritumu pārstrādes. No wi-fi ūdens savā atmiņā paņem visu informāciju, no ķīmijām, no elektromagnētiskajiem viļņiem un daudz kā cita. Šāds ūdens ir pat bīstams mūsu veselībai.

Mēs nezinām, kas caurstrāvo mūsu akas ūdeni, kas caurstrāvo pilsētas ūdens vada caurules un kas caurstrāvo veikalā esošo ūdeni. Tā pat arī nezinām – kas notiek dabā esošo avotu tuvumā.

Mēs varam tikai intuitīvi sajust, kurš ūdens ir labs, kurš nē. Kurā ir šī hidroplazma vai dzīvības enerģija, vai kurā nav.

Taču pat tad, kad atrodam labu avotu un atvedam tā ūdeni mājās, šo ūdens trauku caurstrāvo visi wi-fi starojumi, visi elektromagnētiskie lauki no elektroinstalācijas un daudz kā cita. Kas atkal sagrauj plazmas struktūru.

Dabā esošā hidroplazma ir tik mazā koncentrācijā, ka tā kļuvusi ļoti trausla.

Manas sajūtas saka, ka mūsu attīstība ieņems citu gultni un arī ūdens vienā brīdī atgūs savu spēku. Taču pagaidām, kamēr tas vēl nav noticis, ir jāmeklē papildus veidi kā šo dzīvības enerģijas līmeni celt savā organismā. Un Iņušins šo veidu ir atradis. Galvenais viņa atklājums šajā visā ir tas, ka Sibīrijas lapegles sveķu sastāvā esošie dihidrokvercitīna joni spēj hidroplazmu padarīt noturīgu pret vides kaitīgajiem apstākļiem. Kas padara šo plazmu noturīgu pret visu, kas grauj plazmas struktūru. Un tieši šādā veidā dzīvības enerģiju ūdenī var padarīt noturīgu. Kas dod iespēju ūdenim attīrīties, reģenerēties un nest tīru dievišķo informāciju.

Šāds dzīvs ūdens nonākot organismā padara mūsu organismu noturīgu pret vides kaitīgo ietekmi. Mūsos sāk akumulēties dzīvības enerģija, kura ir vajadzīga pilnīgi visiem procesiem mūsu ķermenī. Un kad plazmas/dzīvības enerģija ir akumulēta tik daudz, ka pietiek pilnīgi visam, tad mūsu ķermenis atjaunojās un atsāk veikt visas funkcijas pilnvērtīgi. Atjaunojas saikne ar pirmavotu un dzīvības enerģija kļūst pieejama neierobežotā daudzumā.

Sanāk ka hidroplazma ir veids – kā atgūt veselību, atgriezties savā dziļākajā būtība un pastiprināt saikni ar savu pirmsākumu.

Hidroplazma – dzīvs ūdens ar Dvēseli – dzīvam un veselam organismam!!!

Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

sixteen + 12 =