Mēģinājums

Otrās dienas vakars – ķermenī jūtams liels nogurums un dzirdu tikai to, ka ķermenim gribas mieru, gribās atpūsties un gulēt. Ja man būtu tāda iespēja, tad pirmās dienas gulētu cik vien iespējams un eļlu uzņemtu tikai pēc vakariņām, kad dzīve ļauj pilnībā atslābt un ļauties reģenerēšanās procesiem. Naktī gulēju ļoti cieši, sapņi gan bija tādi interesanti, bet nu jau vairs nerādās murgi. Sev to skaidroju ar to, ka beidzot pa nakti sanāk aizdoties mājās un neklīstu vairs pa sistēmas radītajiem labirintiem. Pirmajā dienā pēc pāris stundām pirms pirmo pilienu iedzeršanas parādījās aukstumpumpa, kuru vēlāk apsmērēju ar eļļu. Un tā pēc brīža palika nesāpīga un pārstāja progresēt. Otrajā dienā pēc otrās reizes, kad to apsmērēju, aukstumpumpa jau sāka iet uz iekšu un tikai nedaudz sāpēja. No rīta jutu nelielas sāpes krustos un iedomājos par eļļu – uzsmērēju un jau pēc pusstundas sāpes pazuda. Līdzīgas sāpes jau vairāk kā gadu ir vienā punktā uz pieres tieši tur, kur trešā acs. Tā nesāp, taču kad pieskarās, tad dikti sāp. Uzsmērēju eļļu arī tur un jau pēc pusstundas bija grūti atrast vietu, kur sāpēja, taču pēc ilgākas meklēšanas atradu. Trešās dienas rīts – pirmo rītu nejūtos noguris, bet gan spēka pilns, modrs un gatavs darboties. Nedaudz sāp mugura krustos, pavisam minimāli piere un aukstumpumpa palikusi pavisam maziņa. Sāp pavisam nedaudz. Pēc dušas visās vietās uzsmērēju pa pilienam eļļas un vienu pilienu iedzeru, kaut arī biju nolēmis dzert tikai pa vakariem, lai pa dienu vairāk spēks pildīt darāmo darbu sarakstu. Taču iedzēru, lai sajustu, vai nogurums būs tāds pats kā pirmās divas dienas vai nē. Jebkurā gadījumā – pirmais novērojums tāds, ka rakstās daudz vieglāk kā agrāk. Vieglāk nāk informācija un vieglāk to uzlikt uz papīra. Pēc eļlas iedzeršanas galvu atkal pārņem neizskaidrojama sajūta, kaut kas līdzīgs kā meditējot, bet nav vairs tik izteikti kā pirmajās reizēs. Ķermenī ir daudz lielāks miers un atslābums. Bērnu trakošana pa māju vairs tā nekaitina. Esmu novērojis to, ka var sadusmoties par to, ka dara to, kas nav vēlams vai ir kas destruktīvs, bet tas neaizķer, redzu visu kā no malas. Varu skarbāk izteikties, bet emocionāli tas mani neaizķer un esmu pilnīgi vēsu prātu, nevis kā agrāk, kad tvaiks nāca pa acīm un ausīm. Un pie tam varu vēl par sevi pasmieties. Pieļauju, ka manas izpausmes ar laiku kļūs vēl konstruktīvākas. Kosmosu sadzirdēt būs vēl vieglāk un ķermenis sāks justies arvien labāk. Vēl ko esmu novērojis – ka sestā maņa krietni pastiprinās, daudz vieglāk sajust neredzamo plānu un sajust to, kas notiek redzamajā plānā. Nezinu, vai tas tā ir visiem. Iespējams tas ir pilnīgi individuāli. Taču tādi mani novērojumi trešajā dienā. Ansis