Droši vien gandrīz visi ir dzirdējuši alegoriju par to, ka katra mūsu dzīve ir kā luga, kā uzvedums – kurā esam ka aktieru trupa, kurai katrs uzvedums ir kā dzīve. Par to, ka katrā aktieru trupā ir tās 144 dvēseles, kuras mainās lomām un iestudē jaunas lugas, un tā tik ilgi, kamēr visas izrādes ir izspēlētas.
Dvēsele ir kā aktieris, taču tēls, kuru tā atveido – ir šī inkarnācija un šī dzīve, ar visām dekorācijām.
Es to esmu dzirdējis daudzkārt un galvā ir izveidojies aptuvens priekšstats par to. Esmu sajutis tās dvēseles, kuras varētu būt šo 144 dvēseļu sarakstā. Par tiem skaitļiem gan nezinu vai tie atbilst patiesībai, bet par to, ka ir dvēseļu grupas, kuras caur dzīvēm tiekās un iet cauri līdzīgiem notikumiem, to gan esmu sajutis. Zinu aptuveni desmit dvēseles, ar kurām no kristus dzimšanas laikiem esam tikušies gandrīz katru dzīvi un izkūlušies cauri visai sistēmai, kura tai laikā balstījās uz baznīcu un vatikānu. Esam kalpojuši un dienējuši daudzās elitārajās vienībās, tādās kā Templiešu ordenis. Atmiņas un sajūtas ir miglainas un neskaidras, taču šajā dzīvē var redzēt cauri iepriekšējo dzīvju notikumus un nospiedumus. Taču šoreiz stāsts nebūs par to… Padalījos nedaudz ar to, ka esmu patiešām sajutis, ka ir dvēseles, kuras tiekas cauri dzīvēm. Parasti ar viņām arī ir daudz mezglu, kurus atsiet, lai atkal satikšanās būtu daudz patīkamāka!
Taču šoreiz gribēju vairāk padalīties ar to atklāsmi vai vīziju, kura atnāca man vakar. Kad ar Aigu runājām par to, ko esam ieraudzījuši caur padziļinātu Maiju kalendāra izzināšanu. Jau kādu laiku biju šo tēmu nolicis malā, jo biju tajā iekšā līdz ausīm un līdz ar to bija grūtāk ieraudzīt visu pārējo šajā pasaulē. Aiga šo tēmu nolika malā šā gada sākumā un par to ikdienā vispār nedomājām. Līdz ar to uz saviem bērniem nebijām paskatījušies caur šo prizmu. Protams, kaut ko virspusēji zinājām, bet nu tik virspusēji, cik vien iespējams cilvēkiem, kas ar to nodarbojušies profesionāli.
Un vakar kaut kā pie tējas krūzes aktivizējās saruna par to, kādi ir mūsu bērni un cik ļoti spilgti viņi atspoguļo to, kas ierakstīts šajā maiju kalendārā un to, ko mēs tur redzam. Un tad sāka nākt tādas kā vīzijas par to, ka šis kalendārs vai šī kalendāra individuālie enerģiju scenāriji ir apraksts tam, kāds ir katrs personāžs šajā iestudētajā lugā. Ieraudzīju to, kā dvēsele inkarnējoties katrā rupjākajā līmenī, kurā tā ienāk, uzvelk tādu kā enerģijas slāni, kā skafandru, kura paredzēta konkrētajam vibrāciju blīvumam. Kā piemēram mūsu smalkie ķermeņi- emocionālais, mentālais un ēteriskais, mums ir tikai atrodoties inkarnācijā. Starp dzīvēm mūsos ir tikai informācija, kuru uzkrājuši šie ķermeņi, bet pašu ķermeņu nav, jo tie tajā vibrāciju blīvumā nav vajadzīgi.
Tāpat līdzīgi inkarnejoties šeit uz zemes! Aaptuveni tai brīdī, kad dvēsele ienāk zemes elektromagnētiskajā laukā vai pat jau saules sistēmā, vai tieši ienākot caur sauli šajā vibrāciju blīvumā, mēs uzvelkam šo skafandru, līdzīgi kā gumijas zābaku, lietusmēteli un lietusargu, kad ejam ārā vai dodamies pie dabas lietainā laikā, lai justos kaut cik komfortabli. Šajā vīzijā es diezgan precīzi ieraudzīju kristālisku ģeometriju, kura apskauj mūsu lauku aptuveni 4-5 metru rādiusā. Varbūt tā nav sakritība, ka iedomājos par to, ka ienākam caur sauli šajā sistēmā un ka iegūstam šo kristālisko ķermeni, kurš sevī ietver informāciju par maiju kalendāru, vai pareizāk to būtu saukt par saules ciklu kalendāru, vai mūsu apziņas attīstības ciklu kalendāru. Tas, ka viņš bija noglabāts pie maijiem un nodots maijiem vēl neko nenozīmē. Tur to tāpat neviens nemāk tulkot. Tādi dziļi un labi tulkotāji pa lielam dzimst saules tautās, kuras sauc par baltu tautām. Var jau būt, ka tikai sakritība bet nu tas nav tik svarīgi.
Caur vakardienas sarunu ieraudzīju to, ka šis kristāliskais režģis ap mums ir tie apziņas instrumenti, kuri konkrētajam personāžam šajā dzīvē ir visnepieciešamākie. Tie ir apziņas instrumenti, kuri ir līdzīgi kā profesiju pārstāvju instrumentiem. Piemēram tēlniekam, akmeņkalim, rotkalim un galdniekam būs instrumenti, kuri būs līdzīgi, taču daudz arī atšķirsies. Katram būs slīpmašīna, taču katram tā būs atšķirīga. To, ka būs slīpmašīna, parāda konkrēta enerģija. To, kāda tā būs un kam to pielietos, parāda tas, kurā vietā šajā režģī atradīsies šī konkrētā enerģija. Savukārt tēlnieka, podnieka un friziera instrumenti jau diezgan atšķirsies nemaz nerunājot par zobārsta vai neiroķirurga instrumentiem. Un dārzniekam būs pilnīgi citi instrumenti.
Tā arī mums katram līdzi paņemtie instrumenti čemodāniņā var atšķirties, jo nākam katrs spēlēt citu lomu un iespējams pat atšķirīgās lugās. Katra dvēsele nāk ar savu instrumentu čemodāniņu uz Zemi, lai veiktu šeit citus darbus. Un esam novērojuši, ka lai vai kā cilvēks sevi apzinātos vai neapzinātos, mēs šos instrumentus izmantojam un izpaužamies izmantojot tos. Vēl šis kristāliskais režģis parāda konkrētas lomas scenāriju – kā viņam jāizpaužas un tas arī notiek pat tad, ja cilvēks neko neapzinās, taču apzinoties tas notiek pilnvērtīgāk, jo nebloķējam sevi, nebloķējam savu tēlu un neliekam frizierim strādāt par podnieku un ar šķērēm veidot māju. Protams, var sanākt kaut kas interesants, bet šādos gadījumos parasti uzņemas vadību mūsu aprobežotais un diezgan neizglītotas, vai pat drīzāk ļoti profesionāli maldinātais prāts. Kurš pats neko nezina, bet domā, ka zina to, ka frizierim patiesībā būtu jātaisa māla trauki. Šādu pašu vai līdzīgu scenāriju projicē saule. Saule kā enerģijas avots, kā tāds projektors projicē dekorācijas mūsu lugai, kurā uzvedamies un mūsu tēli iejūtas katru dienu citās dekorācijās, kur tie atbilstoši uzvedās.
Caur šo informāciju var ļoti daudz ko ieraudzīt un izprast, jo informācijas nesējs ir nevis vārds, kā esam pieraduši saņemt informāciju, bet gan simbols, kurā ietvertā informācija atspoguļo konkrētas enerģijas izpausmes. Līdz ar to informācija nododās milzīgā apjomā. Piemēram – vārds ērglis ir tikai seši burti, bet ja ērgli paņem kā simbolu, tad tas sevī ietver milzīgu apjomu informācijas par to, kāds ir ērglis, kā tas uzvedās dažādās situācijās, ko tas simbolizē dažādām kultūrām, kā to raksturo pasakas, utt..
Katru reizi veidojot aprakstu vai konsultējot cilvēku nāk informācija, kas atspoguļo citu aspektu šim simbolam, līdz ar to par katru cilvēku vai dvēseles lomu atspoguļos šie simboli, bet arī katrs simbols izpaužas dažādos veidos un padara cilvēku unikālu pat tad, ja ir divi cilvēki dzimuši identiskos scenārijos, kā piemēram dvīņi. Tie tāpat izpaužas atšķirīgi, taču arī ļoti līdzīgi. Tā uzzinot to, kas ir mūsu katra kristālā ir iekodēts, mēs spējam sevi izprast daudz padziļinātāk un izprast arī citus. Ja es nezinātu savu apkārtējo enerģijas un to, kāpēc viņi izpaužas tā kā izpaužas, nevis izpaužas tāpat kā es un redz pasauli tā kā es. Es droši vien sajuktu prātā vai vismaz censtos viņus pārtaisīt. Apzinoties to, ka katram no mums ir citi instrumenti un savādāk pozicionēti mūsu kristāliskajā režģī – man ir daudz vieglāk viņus pieņemt, izprast un ļaut būt tādiem personāžiem, kādi tie vēlējušies būt, jo iespējams tikai tā viņi spēj piešaut roku pie instrumentiem un izkopt savus talantus, lai realizētos šajā dzīvē kā unikālas spožas personības.
Arī sev es daudz vairāk atļauju būt sev un daudz mazāk aizliedzu sev kādas izpausmes.
Tā nu vakar mans skats uz Saules ( maiju) kalendāru krietni paplašinājās un ienāca daudz padziļinātāka izpratne par to, kas tas ir. Un ka tas ir tāpat kā mēs nevaram šeit uz zemes esot atbrīvoties no sava fiziskā ķermeņa, tāpat esot šajā dzīvē, šajā saules sistēmā, mēs nevaram atbrīvoties no šī kristāliskā režģa. Mēs burtiski esam atkarīgi. Mūsu dvēseles ceļš ir burtiski atkarīgs no tā, vai mums ir fiziskais ķermenis, vai nav un kādā stāvoklī tas ir. Tāpat mēs arī esam atkarīgi no šīs informācijas, kuru nes kristāliskā struktūra ap mums, ko sauc par maiju kalendāra dzimšanas scenāriju. Mēs, protams, varam apzināties un apziņa augot saprot to, ka neesam tikai gaļa, kauli asinsvadu un nervu mudžeklis, bet gan esam garīgas, milzīgas, gaismas būtnes ar ļoti advancētu, sarežģītu un ļoti inteliģentu fizisko ķermeni, pēc kura līdzības ir taisīti visi primitīvie datoriņi, kurus mūsdienu speciālisti sauc par superdatoriem. Šajā sakarā mums atkal ir iestāstīts, ka mūsu ķermenis ir tups, primitīvs gaļas gabals, kurš spēj tik ļoti kļūdīties un uzģenerē sev antiķermenīšus, kuri ēd nost ķermeni un izraisa autoimūnās slimības. Teikšu godīgi, neko stulbāku un aprobežotāku neesmu dzirdējis. Par šo uzrakstu tikai tāpēc, ka visās garīgajās praksēs tiek cildināti visi citi ķermeņi, tikai ne fiziskais. Bet tieši fiziskais mums ir visnepieciešamākais, lai mēs šeit atrastos un mums jābūt ļoti uzmanīgiem un piesardzīgiem attiecībā pret savu fizisko ķermeni. Mums tas jāmīl un jāgodā, nevis jāizturas pret to kā pret tualetes papīru, kuru izmanot un izmest, jo dzīvojam taču vienreiz un ja jau dzīvojam vienreiz, tad pret to var izturēties kā pret atkritumu tvertni. Cilvēki liek savos organismos tik daudz iekšā un tik bīstamas lietas, ka es pat savā mājas miskastē negribētu redzēt šādus pārtikas produktus vai tajos izmantotās vielas.
Mēs nespējam šeit būt bez fiziskā ķermeņa. Šeit nerunāju par miroņiem, kuri te var maldīties gadu tūkstošiem, bet gan par dvēselēm, kuras šeit pilnvērtīgi spēj dzīvot. Tāpat arī mūsu apziņa šeit nespēj atrasties bez informācijas par mūsu personāžu, par lomu, kuru spēlējam un par scenāriju, kuru dzīvojam.
Caur šo visu gribēju tikai pateikt to, ka mums no šīs informācijas neaizmukt, mēs to vienkārši varam apzināties un izmantot, vai vienkārši ignorēt un maldīties. Jo tā ir kā satiksmes noteikumi, kurus var censties neizmantot, taču tad lielākā iespēja iekļūt satiksmes negadījumā un bieži vien pilsētas plūsma aizvedīs tur, kur vairums brauc, nevis tur, kur gribās nokļūt un atkal būs iztērēts laiks un enerģija, lai apzinātos, ka neesmu īstajā vietā un atkal kaut kur jādodāas. Taču tas katra cilvēka brīvajā gribā. Katrs tomēr dzīvojam un ejam savu unikālo ceļu. Šis ir un bija mans ceļš šo visu padziļināti pētīt un esmu nonācis pie atklāsmes, ka viss šajā sakarā darītas pēdējos astoņos gados ir bijis ļoti noderīgs un vērtīgs. Man ir arī pārliecība un sajūta, ka tas ir ļoti vērtīgs visiem cilvēkiem, lai izprastu sevi un tuviniekus daudz labāk un atbrīvotos no daudz nevajadzīgām situācijām un emocijām. Un esmu dzirdējis no daudziem desmitiem cilvēku, kuri visticamāk ir gājuši uz to labu laiku, ka iegūtā informācija un rezultāts ir vērtīgākais, kas ir bijis un ka informācija ir tik piesātināta, ka tā pietiks visai dzīvei.
Un ar šo es gribu pateikt to, ka esmu gana ilgi atpūties šajā tēmā, lai ar pilnu sparu varētu dalīties informācijā par šo visu. Es gribu dalīties ar šo informāciju, es gribu padalīties ar informāciju un pastāstīt to tiem, kas vēlās šo informāciju uzzināt. Kas vēlās uzzināt par sevi, kas vēlas uzzināt par apkārtējiem, tuviniekiem, kolēģiem vai padotajiem.
Un ar lielu prieku gribu teikt to, ka atsākam konsultēt un rakstīt aprakstus par katra individuālo scenāriju. Un esam gatavi dalīties pilnīgi visā informācijā, kura mums ir pieejama, ja ir kāds, kurš to grib uzzināt. Nekad neesam to darījuši ar interneta starpniecību caur video zvaniem, taču esam gatavi mēģināt arī to, lai atrašanās telpā nebūtu šķērslis. Varbūt pat varam uztaisīt kādu vebināru. Nu redzēs, kurp tas viss vedīs, taču sajūtas saka, ka tas ir jādara, jo tas daudziem ir ļoti noderējis un var noderēt vēl vairāk cilvēkiem. Mijiedarbībā ar jums tad arī sapratīsim, kā tas viss notiek un kā tas viss strādās. Taču protams, tikties klātienē vienmēr ir daudz vērtīgāk un efektīgāk. Tāpēc ja ir iespēja un brīvs laiks, lai apskatītu skaisto Kuldīgu un tās apkārtni, es visus ar prieku aicinu uz šo pusi, lai tiktos un uzzinātu ko interesantu par sevi un apskatītu ko skaistu šajā pusē. Taču protams, var braukt mērķtiecīgi pie mums. Taču ja nav tādu iespēju, tad varam tikties virtuālā vidē. Protams, esmu gatavs dalīties arī citā informācijā par citām tēmām, ja vien ar to operēju. Taču šodienas vēstījums ir tas, ka maiju kalendārs ir viena no visvērtīgākajam lietām, kas notikusi ar mani un ka es negribu, lai tie cilvēki, kas grib šo uzzināt, paliek neuzzinājuši. Mēs gan nerakstīsim dienas enerģijas, jo tad sanāk kalpot kalendāram, nevis tas kalpo mums. Taču visādi citādi esam atvērti.
Ja Tevi kaut kas ir uzrunājis un ir sajūta, ka ar mums jāsazinās, tad droši var sazināties ar Aigu individuāli uz e-pastu – aiga.tentere@gmail.com. Aiga ir uztaisījusi jaunu epastu – un kopš šodienas izmantos šo epastu, taču vecais Aigas epasts protams arī ir aktīvs!
Droši rakstāt, ja jums kas interesē un Aiga palīdzēs visos jautājumos, kas jums pēc šīs raksta ir radušies!
Sūtot sveicienu no Kurzemes
Ansis