Pasaule mainās…

Šobrīd pasaulē notiek milzīga transformācija un tā notiek ne tikai enerģētiski, bet arī fiziski. Fiziskajā plānā tiek demontēta pasauli kontrolējošā sistēma. Kas izpaužas kā reāls karš starp tumsas pārstāvjiem un gaismas nesējiem. Ir reāli ievainotie, ir reālas nāves. Kā jau karā, šobrīd gaisma ir ņēmusi virsroku un ir milzīga ticība un pārliecība, ka gaisma uzvarēs, taču tumsa nepadodas un turas pretīm. Tā ir atšķirība no gaismas, kura visu dara saskaņā ar sirdsapziņu, tumsa izmanto visnelietīgākās metodes, lai vēl noturētos. Iedomājieties paši – cik ļoti viņai negribas aiziet. Viņa te ir bijusi daudzus tūkstošus gadu. Iedomājieties ka tie, kurus Senajā Grieķijā sauca par Dieviem – tā ir tā pati elite, kas ir šobrīd, tie paši kas valdīja pār Ēģipti – tie ir tā pati elite, kas šobrīd. Tikai caur vēsturi mums iezombēja to, ka viņi ir mūsu Dievi, ka Zevs ir dievs, kurš prasa upurus, ka Rā ir dievs, kurs prasa upurus. Viņi visi nebija dievi, bet gan sātana kalpi. Ja ierauga šo kopainu, tad saprot, cik ilgi viņi te ir valdījuši un cik ļoti viņiem negribas atlaist šo pasauli, cik ļoti viņi nevēlas – lai šī pasaule paceltos vibrācijās, kurās viņi vairs nespēj atrasties.
Planēta un cilvēki pacelsies jaunās vibrācijās, lai tur vai kas. Taču mēs ar savu atbalstu un mīlestību, kurā varam dalīties ar tiem, kas ir šo procesu pirmajās rindās, varam padarīt šo procesu daudz harmoniskāku ar daudz mazāk upuriem. Mēs varam katru dienu piedomāt, lai šī sāpīgā transformācija pasaulē notiek harmoniskāk un pēc iespējas gaišāk. Meditācija, kura būs jau pēc nepilnām četrām dienām, šos procesus harmonizēs, jo caur mums mīlestība vairosies mūsos pašos, mūsu tuvajos, mūsu ceļa biedros, cilvēkos – kuri ir mums apkārt un caur to arī visā pasaulē. Caur to celsies kopēja planētas vibrācija, caur to celsies kopējā kosmosa vibrācija, jo viss ir viens un viss ir savstarpēji saistīts. Tāpēc apzinieties savu atbildību katru dienu tajā, ko darāt, jo tas, ko mēs vairojam, tas – kam mēs pieķeramies, tas ietekmē ne tikai mūsu individuālo dzīvi. Katrs mazākais nieciņš ko izdarām, pavisam nedaudz – bet ietekmē visu kosmosu, visu visumu. Tas nozīmē, ka katru mirkli ietekmējam pilnīgi visus procesus, kas notiek kā uz zemes tā debesīs. Un tā ir mūsu brīvā griba, caur kuru izvēlamies, kam dot enerģiju un kam nedod, ko radīt un no kā atteikties.
Šis ir ļoti spēcīgs laiks, jo visas gaismas vibrācijas tieši pavasara saulgriežos sāk pastiprināties visvairāk. Tāpēc piedomāsim pie tā, ko domājam, piedomāsim pie tā – kur virzām savu enerģiju. Šis ir labs laiks, lai ieietu apcerēšanas stāvoklī un sajustu, ko sirds vēlas, lai mēs darām. Ko mēs katrs varam darīt, lai uzlabotu kopējo stāvokli pasaulē. Un kā jau paši noprotat, tad tas nav jādara mainot pasauli, ir vienkārši jāapzinās, kādā vibrāciju stāvoklī atrodamies un kādu enerģiju vairojam. Ja nezinām kā uzskaņoties uz kaut ko skaistu, tad varam vienkārši paskatīties dziesmu svētku lielkoncertus ar iecienītām un sirdij tuvām dziesmām vai dejām. Tajā ir tāds mūsu senču spēks. Kaut arī daudzi dalībnieki nemaz neapzinās ko dara. Un kādu spēcīgu enerģiju caurvada.
Tuvojas lieli svētki, patiešām lieli svētki daudzu desmitu tūkstošu gadu gaidīti svētki. Un es esmu tik pateicīgs, ka šajā visā procesā es varu piedalīties, ka varu būt šeit uz zemes šajā mirklī, kad mēs šos svētkus varam sākt svinēt.
Patiesībā notiek kaut kas tāds, kam ilgi nespēju noticēt, kas daudzus gadu simtus šķita neiespējams. Mēs varam sākt svinēt un darīt to caur apziņu, ka esam šo visu paši radījuši. Mēs esam radījuši to, ka ir iespējama gaismas uzvara.
Svinēt svētkus un svētīt – tas ir viens un tas pats, tāpēc caur svinēšanu es domāju svētīšanu. Svētīsim šos procesus ar savu mīlestību un gaismu. Piedalīsimies šajos procesos caur to, ka vairojam gaismu sevī, ka apzināmies, ka esam gaisma un mīlestība pēc visdziļākās būtības. Metīsim nost visu to uzslāņojumu, kurš ap mums ir uzaudziz šo daudzo tūkstošu gadu garumā, kurš tik ļoti bremzē šo mūsu patiesās būtības izpausmi. Mēs visi spīdam, starojam kā saules, taču šis uzslāņojums šo gaismu nelaiž cauri. Tāpēc tik bieži visapkārt skan frāze – attīrīsimies. Mums jāattīrās no visa tā, kas neesam mēs, jo mēs esam tīra gaisma, tīra mīlestība, mēs esam kā saules, kā baltie caurumi, kā baltie portāli – caur kuriem šajā realitātē iespīd gaisma.
Ja atcerēsimies sev kādu ļoti tuvu un mīļu cilvēku, mēs sajutīsim kā šī mīlestība un gaisma sāk caur uzslāņojumu lauzties ārā. Uz šo sajūtu ir jāuzfokusējas un jācenšas to noturēt. To var izdarīt domās apskaujot šo cilvēku, kurš izraisa mūsos šīs siltās un gaišas sajūtas un daloties ar šīm sajutām ar viņu bez jebkādiem nosacījumiem. Tad atcerieties vēl kādu, kuru mīlat un kurš jums dārgs un domās apskaujiet arī viņu un padalieties ar viņu šajās siltajās sajutās. Jūs sajutīsiet – kā šis cilvēks atplaukst un kā sajuta jūsos paliek daudz spēcīgāka. Apskaujiet visus, kurus mīlat vienu pēc otra. Apskaujiet visus kopā un dalieties nesavtīgi ar mīlestību, kura plūst no jums. Tā jūs sajutīsiet, kas ir jūsu patiesā būtība. Jo patiesībā mēs katrs esam šī sajūta, šī bezgalīgā Dievišķā, beznosacījumu mīlestība. Šis siltums mūsu sirdīs.
Mēs neesam tas, kas mums pielīp caur ziņām vai alternatīvajām ziņām. Mēs neesam tas, ko mums mācīja skolās, mēs neesam tas – ko liela daļa vecāku mums ka bērniem mācīja. Mēs neesam tas, par ko mūs uzskata sabiedrība vai elite.
Mēs esam šī siltā sajūta sirdī. Mēs visi esam nākuši uz zemi kā mirdzošas gaismas bumbiņas un ienākot šeit mēs iekrītam šajos sāpju un ciešanu dubļos, un nosmērējamies ar tiem. Šīs vibrācijas ir tik biezas un tik lipīgas, ka aplīpam ar tām un ātri vien aizmirstam par to, kas patiesībā esam. Taču mēs neesam nekas no tā visa, ar ko aplīpam, mēs esam tīra beznosacījumu mīlestība un vienlaicīgi gaisma. Un tas ir tas, ko visi sākam atcerēties, kad sākam mosties.
Mīlestības plūsmas meditācija 21.martā 20:00 būs brīdis, kad sanāksim kopā, lai visi kopīgiem spēkiem atcerētos, kas mēs esam un caur to pastiprinātu sevī šo silto sajūtu, lai tā plūst no sirds uz sirdi un atgādinātu visiem pārējiem, kuri ir gatavi šo atcerēties, šo pašu svarīgāko dzīves aspektu. Mēs atcerēsimies, ka mīlestība mums nav jānopelna, tā nav jāizlūdzas, tā nav jāprasa Dievam vai kādam citam.
Mēs atcerēsimies, ka mēs paši esam šī mīlestība un vienmēr esam bijuši. Jo vairāk cilvēku to atcerēsies, jo vairāk un harmoniskāk modīsies visi pārējie. Un kā man teica viens vieds cilvēks – vienā brīdī šis apziņas stāvoklis kļūs lipīgs kā vislipīgākais vīrus un sasniedzot kritisko masu, tas aplipinās visus pārējos. Apskaidrība un apgaismība ir lipīga un apziņa, ka Tu esi mīlestība, ir apgaismība. Šī stāvokļa apzināšanās ir laime. Un lai nostiprinātu šo sajūtu sevī ar vienu meditāciju būs par maz. Šī meditācija dos daudz un tai būs milzīgs, mūsu prātiem neaptverams un neredzams iespaids uz visu pasauli. Taču mēs nevaram apstāties pie vienas meditācijas un to noteikti sajutīsiet. Ka ar vienu stundiņu meditatīvā stāvoklī ir par maz, lai visu laiku noturētos šajā siltajā sajūtā, kuru paši starojam. Tāpēc nāk sajūtas, ka šādām meditācijām jābūt regulārām, lai mēs šo enerģiju iešūpinātu sevī un šī vibrācija nostabilizētos. Lai kaut ko iešūpinātu, ir vajadzīgs ritms. Un ritmu esam izvēlējušies to, kurā dzīvoja mūsu senči. Deviņu dienu savaiti. Jo tieši šajā ritmā dzīvojot mūsu senči vislabāk apzinājās saikni ar Dievu, saikni ar zemi un saikni ar dabu. Šī deviņu dienu cikla devītā diena jeb svēte bija diena, kuru veltīja svētīšanai, svētku svinēšanai. Tie bija svētki, kurus mūsu senči svinēja kopā ar Dievu, saviem Eņģeļiem, saviem Augstākajiem Es, kopā ar dabu un visu visumu. Šie bija svētki, kad cilvēki apzinājās savu vienotību un kopību ar visu visumu. Svētki, kuros svinēja šo kopības un mīlestības stāvokli. Tie bija svētki, kuros Balti no sirds pateicās dabai par visu, ko tā spēj dot. Daba nav tam, lai mums dotu – daba ir tam, lai mēs viņai dotu. Balti no sirds pateicās dzīvei vai savam liktenim, Laimes mātei par to, ka Laima viņus ved pa šo unikālo dzīves ceļu, kāds katram ierakstīts. Balti no sirds pateicās Dieviņam, ka viņš vienmēr katrā šeit un tagad mirkli bija klātesošs un palīdzēja ar savu padomiņu, deva palīdzīgu roku, kad vien to vajadzēja. Tā bija mūsu senču pateicības diena, kad mūsu senči pateicās par visu patīkamo un nepatīkamo. Tās bija dienas, kuras pavadīja kopā ar gaismas spēkiem, kurus ne vienmēr var tik labi redzēt šajā vibrāciju diapazonā. Tie bija kopā būšanas svētki. Kādi būs arī šo svētdien.
Kopā sanāksim ne tikai mēs kā cilvēki, bet kopā sanāks ar visu mūsu sargeņģeli, visi mūsu Augstākie Es. Kopā sanāks Māra, Laima un Dieviņš. Kopā sanāks visi, visi, kas ietilps šajā milzīgajā, bezgalīgajā gaismas ģimenē. Ir svarīgi to apzināties, ka nekad neesam vieni, ka ar mums ir šī garīgā gaismas ģimene.
Dvēsele kā mamma, kurai var paraudāt uz pleca. Augstākais Es vai Gars kā Tēvs, kuram var lūgt padomu un Eņģeļi kā brāļi un māsas, ar kuriem kopā var vienkārši pavadīt jauki laiku un sadarīt visādas foršas lietas. Mēs esam milzīga gaismas ģimene un tieši caur sirdi, caur šo gaismas balto portālu, mēs visi esam vienoti. Jo tā mīlestība un gaisma, kas caur katru no mums staro, ir viena un tā pati. Iztēlojaties lampiņu, kurai uzlikts abažūrs ar caurumiņiem. Mēs katrs esam kā viens caurumiņš, taču gaisma visos caurumos ir viena un tā pati. Tādā veidā arī visi esam vienoti. Starp neredzamo un redzamo pasauli ir šis siets, šī membrāna, kas rada ilūziju par atdalītību, kas rada ēnu un gaismas spēli, kura rada šo redzamo pasauli. Gaisma ir neredzama, jo tā mūs žilbina, ja paši neapzināmies, ka esam gaisma.
Šūpināsim šo gaismas vilni arī turpmāk! Uzskaņosimies uz deviņu dienu ciklu un tiksimies arī turpmāk kopējās meditācijās, kuras notiks katru devīto dienu. Kad katram no mums ir visspēcīgākā saikne ar Dievu, kad esam vistuvāk šiem sieta caurumiņiem un visspēcīgāk jūtam to, kas ir otrpus sietam.
Par šo ideju Tomam vakar izstāstīju un viņš bija par. Tāpēc nepārdzīvo, ja netiec šoreiz uz meditāciju. Tu tai vairi pieslēgties attālināti caur savu sirdi un turklāt būs vēl meditācijas, kurās būsi mīļi gaidīts, lai piedalītos šajos gaismas iešūpināšanas pasākumos. Noteikti kādu jaudīgāku meditāciju veiksim arī pēc trejdeviņu dienu cikla katru 14 dienu, jo tās ir dienas, kad mums ir vislielākā iespēja kopā ar Dieviņu un Laimu, kopā ar Māru mainīt mūsu likteņus vai vienkāršāk sakot, mainīt mūsu dzīves uz augstākām vibrācijām. Šīs dienas ir kā lūkas, pa kurām var uzkāpt nākamajā stāvā. Šīs dienas ir kā lifts, kurš paceļ, ja iekāpjam tajā. Tāpēc izmantosim šīs meditācijas, lai atrastu sevi, lai vairotu to, kas mēs patiesībā esam un lai paceltos vibrācijās, kas pacels visu pārējo.
Lai mums izdodas!
Mīlestībā un pateicībā:)
Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *