17.Marts – 9 Lamat

Nav laika, nav vairs laika…
Tas kopš vakardienas skan manā galvā.
Man bieži vien ir tā, ka es ieeju interneta plašajās ārēs un mani uzrunā vairākas ziņas, kuras pašas par sevi nav tik interesantas, kā tā kopaina, kura saliekas caur puzles gabaliņiem, kurus saņemu caur katru ziņu. Viena ziņa bija par to, ka tiek paātrināta visa transformācija uz zemes, jo cilvēki ir pārāk slinki un apmaldījušies, lai kaut ko darītu, iespējams pārāk noguruši, jo tieši milzīgs nogurums ir tas, ko jutu pēdējās dienās. Viena ziņa bija par to, ka Tramps ir slepeni inaugurēts kā 19 ASV prezidents. Un ka viņš ir izmēģinājis visus miermīlīgos ceļus, lai dotu iespēju saviem pretiniekiem padoties, taču tas nestrādā un ir atlicis tikai viens variants, ko darīt, un tas ir kara tribunāls. Tas gan attiecās vairāk uz ASV, taču tas ietekmēs visus. Tad nākamā ziņa bija par to, ka tiklīdz būs arestēti visi deep state aizdomās turamie cilvēki, visi tie- pret kuriem ir apsūdzības, drīz būs arestēti, šobrīd aresti notiek visā pasaulē. Un arestēta ir jau lielākā daļa. Kad tas notiks, tad tiks iedarbināta Nesara vai Gesara, jauna finanšu sistēma – tā tiks nolikvidēti visi mēdiji, bankas, big tech utt.
Un vēl viena ziņa bija par to, ka jau aprīlī sava nauda no bankām ir jāizņem, ja negribas to pazaudēt. Tas gan maz attiecas uz gaismas ceļa gājējiem. Šis viss un vēl daudz kas cits radīja ļoti spēcīgu sajūtu par to, ka notiek tāda kā pēdējā fināla cīņa starp tumsu un gaismu uz šīs planētas. Kas lika savākties, iecentrēties un uzskaņoties uz gaismu vēl vairāk.
Taču visspēcīgākā sajūta, kas atnāca, bija tieši par to, ka nav vairs laika.
Šādu frāzi simtiem reižu atkārtoja Agnese Bērziņa jau 2012.gadā.
Laiks tādā izpratnē kā laiks vēl ir – kaut gan arī tas kļuvis par stiepjamu jēdzienu, jo es piedzīvoto sen vairs nespēju atcerēties kā atsevišķus fragmentus. Man viss, kas ir bijis, ir kaut kur pagātnē, nevis kādā konkrētā vietā. Vakardienas notikumi šķiet jau senā vēsturē un tas, kas bijis pirms nedēļas, šķiet jau gadiem atpakaļ.
Laiks ir tas, kas paātrinās un rodas šādas un citādas sajūtas. Paātrinās enerģijas plūsma un paātrinās transformācija. Un cik es saprotu, tad tagad pa dienām tas tiek paātrināts, līdz pilnīgi iespējams, viss kļūs vienlaicīgs.
Bet tas, ka nav laika, manā izpratnē ir tas, ka nav laiks vairs ākstīties, nav laiks stiept gumiju, nav laiks nodarboties ar muļķībām un piedalīties sistēmas spēlītēs. Nav laiks domāt par citiem, ja nespēj pats ar sevi tikt galā. Nav laiks gaismu turēt zem pūra.
Kopš pirmās dienas, kad meditēju kopā ar Tomu grupiņā “Mīlestības plūsmā”. Man ir sajūta, ka nekam citam vairs nav liela nozīme, jo svarīgi ir aktivizēt šo plūsmu sevī un arī visos citos, kuri tam ir gatavi. Ka šī plūsma ir jāpastiprina katru mirkli, lai tā aizvien vairāk var ietērpt planētu zeme. Caur planētu šobrīd plūst ļoti intensīvas gaismas plūsmas, kuras savā būtībā ir nežēlīgas – tās savā ziņā ir kā Augstākais Es. Viņam baigi nesatrauc, kas notiek ar cilvēka fizisko ķermeni – viņam svarīgi ir izglābt Dvēseli. Un ja Dvēseles glābšanai cilvēkam vajadzēs atņemt kājas vai rokas, tas tā arī notiks un nav svarīgi, cik tas ir sāpīgi. Tas tikai kā piemērs – taču šīs enerģijas ir tās, kas mūs piespiež atstrādāt karmu, kas piespiež brist dubļus un darīt visu to, ko mums vismazāk gribās. Un šo enerģiju intensitāte pieaugs. Šajā enerģijā cepās augšā visi mūsu tarakāni un tāpēc daudzi jūk prātā, neiztur spriedzi, izdara pašnāvības un daudz ko citu. Šīs plūsmas uzdevums ir attīrīt šo planētu no tumsas un tā neskaitīs upurus. Diezgan nežēlīgi, bet tā tas ir – ja cilvēki ilgstoši nesaprot mājienus un turpina akli iet uz bezdibeni. Tā tas notiek arī mūsu individuālajās pieredzēs, ja ilgi darām pāri savai dvēselei, tad mūs noliek uz slimības gultas, lai mēs apdomātos, lai padomātu kam patiešām šajā dzīvē ir vērtība. Un laikam tikai situācijās, kad piespiedu kārtā neļauj mums skriet vāveres ritenī, mēs spējam aizdomāties, ko mēs darītu savādāk, ja būtu veseli.
Tāpēc laikam mana sirds un sajūtas saka, ka laiks ir tikai savas sirds atvēršanai un mīlestības plūsmas aktivizēšanai. Domāju, ka tieši tāpēc pēc pirmās meditācijas, kad atvēru sirds plūsmu, man bija dziļa depresija par visu to, ko daru, ka pārāk daudz satraucos par vispār nenozīmīgām lietām, ka cenšos darīt nenozīmīgus darbus, ka piespiežu sev darīt to, ko esmu apņēmies. Ka daru tāpēc, ka jādara, nevis tāpēc, ka to jūtu. Ka ļauju savam prātam kontrolēt visu savu dzīvi. Tam visam vairs nav laika. Es nezinu, kas notiks un cik vēl laiks ir palicis, lai paspētu kaut ko izdarīt. Taču ir sajūta, ka Lavīna kalna galā nupat ir sākusies vai tūlīt sāksies un no tā, vai dzīvojam ar sirdi vai nē, ir atkarīgs tas, vai mūs šī lavīna paraus zem sevis vai mēs kā snovbordisti brauksim uz tās un priecāsimies par notiekošo.
Ir pēdējas brīdis atvērt savu sirdi, izplest savus spārnus, kas ir mīlestības enerģija un lidot – lidot augtu kā ērgļi virs visa notiekošā. Noteikti ir daudz veidi par kuriem nezinu kā atvērt sirdi un dzīvot mīlestībā. Ir daudz veidi, par kuriem zinu, bet tiem vairs nav laika, jo to iedarbība ir lēna. Taču par vienu veidu esmu pārliecināts. Tās ir mīlestības plūsmas meditācijas grupās. Tas darbojās tā, ka pieredzējušie meditētāji ļoti stabili spēj noturēt šo plūsmu sevī, līdz ar to spēj pacelt visus pārējos dalībniekus līdz savam līmenim meditācijas laikā un tur šī mīlestības plūsma ļoti pastiprinās. Tā kā gaismas upe noskalo un izskalo visu lieko, turklāt cik vien tas saudzīgi iespējams. Apkopojot spēkus meditācijā, mēs apkopojam arī savas pieredzes un tas mums dod iespēju neiet cauri notikumiem reālajā laikā. Mēs vienkārši saņemam atbildes, saņemam šo pieredzi no citiem dalībniekiem. Tas ir tā ka neesi kaut ko nekad darījis, tu nemāki to darīt un pašmācības ceļā kāpsi uz visiem grabekļiem. Taču nostājoties blakus konkrētas jomas meistaram, tavā energolaukā jau nokopējas visa informācija kā to darīt un atliek Tev to vienreiz parādīt un tu jau zini kā to darīt. Tikai caur šīm meditācijām tas notiek vēl intensīvāk. Un visa grupa paceļas vēl augstāk vibrācijās un vēl vairāk pastiprina savu mīlestības plūsmu. Tiem, kas pieredzējuši, tiem šī ir iespēja pacelties, jo ir ar ko dalīties mīlestībā un tiem, kas nav pieredzējuši, šī mīlestības plūsma ver vaļā sirdi un aktivizē plūsmu. Notiek sinerģija un viss strauji mainās, ļoti strauji, taču ļoti harmoniski un saudzīgi. Protams, nevar burt ilūzijas par to, ka nebūs transformācija. Transformācija būs, taču daudz vieglākā formā, jo mīlestībā izšķīst viss negatīvais un nepatīkamais.
Mēs redzam šajā pasaulē kā brūk kontrolējošā sistēma un balstoties uz šo sistēmu mūsu prāts ir izveidojis savu izdzīvošanas sistēmu šajā sistēmā. Viņa vairs nav vajadzīga. Jo sistēma brūk un mēs iesoļojam sirds attīstības laikmetā. Un tieši tāpēc prāta programmas un sistēma, kura balstās uz bailēm un izdzīvošanu., ir jānojauc. Jo dzīvojot ar sirdi, tas viss traucē, tas traucē dzīvot ar sirdi. Ja līdz šim šīs programmas kosmiskās enerģijas brucināja saudzīgi, tad no pagājušā marta tās saka brucināt jau diezgan agresīvām metodēm, taču tas paliks vēl skarbāk. Tāpēc labāk to darīt pašam. Tā bus maigāk, drošāk un patīkamāk. Turklāt jau pēc pirmās reizes iestāsies iekšējs miers par to, ka viss notiek pareizi, lai cik arī slikti nejustos.
Iespējams procesu var atvieglot vēl sarunā ar prātu, izstāstot prātam par to, ka mainās laiki, mainās apstākļi un līdz ar to mainās viss. Ka ir jālaiž vaļā vecie pieņēmumi, uzskati, programmas un sistēmas par to kā izdzīvot un kā šajā pasaulē dzīvot. Noslēdzies ir milzīgs cikls, ja nekļūdos tas ir pāris miljonu gadu cikls, kad attīstījās prāts. Tagad pienācis laiks sirdij, attīstīt savu sirds čakru, savas sirds spējas, savu sirdi. Un tur mums vairs nav vietas nekam no vecās pasaules. Tas nozīmē ka viss ir jānojauc līdz nullei un jāsāk dzīvot no nulles, vadoties tikai pēc tā ko sirds saka. Dzīvojot kā līdz šim es knapi dzirdēju savu sirdi. Bet jau pēc pirmās meditācijas es knapi dzirdēju savu prātu. Tik dziļi mani ieveda un tik plaši atvēra mīlestības plūsmu sirdī, ka prāts palika klusiņš, viņš nogāja no skatuves. Viņš protams turpina kliegt, bet nu jau bez mikrofona, jo mikrofons ir pie sirds.
Šāda meditācija, kura atver sirds plūsmu, kura atver mīlestības plūsmu sirdī būs 21.03 plkst 20:00 . Tas ir jau šo svētdien. Meditācija nebūs gara, taču būs efektīga, jo būsim daudz gan iesācēju, gan pieredzējušu praktizētāju un tas ietekmēs ar visus tos, kas nepiedalīsies, tāpēc tas būs ļoti svētīgs pasākums visiem. Cilvēki sāks redzēt gaismu un uz to tiekties.
Tā kā es šobrīd šo ceļu redzu kā vienīgo, tad es silti iesaku no visas sirds šo meditāciju, ja vien tai esi gatavs. Un to – vai esi gatavs, Tu sajutīsi.
Ja sajūti, ka vajag, tad neklausies prātā. Ja sajuti un Tevi velk – tad esi gatavs!
Nav vairs laika baidīties un atlikt neizbēgamo.
Es nezinu, kas notiks, ja sirdi netveram. Man nav ne jausmas, taču nav sajūta, ka šajā virzienā būs patīkami iet un turēties pretī šai plūsmai. Gaisma ienāks visos tāpat, tikai vai tas notiks pēc paša iniciatīvas un saudzīgi, vai kā savādāk. Es negribu nevienu iebiedēt, kaut gan varbūt tā tas izklausījās un tā tas sanāca. Gribēju tikai parādīt alternatīvas . Bet skaidrs ir viens – mīlestības plūsma ir jāaktivizē un to var aktivizēt tikai daloties ar mīlestību ar citiem. Un tā tas patiešām strādā. To ir sapratis pat mans ļoti racionālais prāts.
Vēl ir sajūta, ka pie šīs lielās atvērtās meditācijas nevar apstāties. Es aprunāšos ar Tomu par to, kādas sajūtas ir viņam. Taču manas sajūtas saka, ka šo vajadzētu turpināt kā regulārus pasākumus. Kas varētu notikt saskaņā ar deviņu dienu savaiti un trejdeviņu dienu ciklu. Tās ir manas sajūtas un ar Tomu vēl nav sanācis aprunāties. Taču ir sajūta, ka šī meditācija iet kopā ar deviņu un trejdeviņu dienu cikliem, jo tie ir cikli, caur kuriem sazināmies ar Dievu, kuri atspoguļo dvēseles attīstību. Un devītās dienas ir tās, caur kurām mēs pasakāmies un izsakām dziļu pateicību savai dzīvei – Mārai, Laimai un Dieviņam, kā arī svētam nākamās deviņas dienas, piepildot tās ar mīlestību un gaismu. Un trejdeviņu cikla viduspunktā 14 diena – tad mums ir vislielākais potenciāls izmainīt savu likteni. Tātad dzēst vecās programmas un iedarbināt jaunās. Šī sajuta mani pārņem un es no tās nespēju atbrīvoties. Turklāt ir sajūta, ka meditācijām jābūt regulārām, lai šo enerģijas plūsmu iešūpinātu ne tikai dalībniekos, bet visā pasaulē. Un es nezinu nevienu svētāku skaitli par deviņi un nevienu gaišāku skaitli par trejdeviņi, un nu jau esmu pārliecinājies, ka caur šo ciklu plūst dievišķā gudrība un mīlestība. Šis ritms ir tāds, pēc kāda dzīvoja mūsu senči un viņi bija ļoti gaiši un sirds silti cilvēki, to var just caur Dainām. Tās staro ļoti maigu un gaišu enerģiju. Balti savos rituālos upurēja vai ziedoja ziedus, no tā arī vārds ziedojums. Tas ir zieds, kurš ielika nodomu un ziedoja to kādai upei vai ugunij, caur ko tad nodoms nonāca pie Dieviņa. Atšķirībā no citām tautām, kurām lai nodotu ziņu dievam nācās upurēt dzīvniekus vai kaimiņus 🙂 tas ir atkarīgs no vibrāciju līmeņa, kādā atrodamies.
Ir laiks pacelties vibrācijās, atvērt savas sirdis un apzināties, ka patiesībā esam mīlestība. Ka tā vienmēr bijusi mūsos, tikai aiz liela uzslāņojuma, kuru pienācis laiks noņemt.
21.martā Būs lieli gaismas svētki, jau tagad jūtu, ka Eņģeļi tur pulcējas un ka mūsu dvēseles sak dziedāt gaidot šo mirkli, kā sirdis atveras, kad pieslēdzamies šim pasākumam. Tur notiks kaut kas liels un nepatverams – es nezinu kas, bet es to jūtu. Ir tāda sajūta, ka tas būs nozīmīgākais manas dzīves notikums. Nevaru neko izskaidrot un paskaidrot, tās vienkārši ir spēcīgas sajūtas.
Ja vēlies pieteikties -tad droši raksti Aigai un viņa pievienos Telegram grupiņai.
Man vēl ir sajūta, ka tiem, kas ir jau pieteikušies, jau šī plūsma aktivizējas un sāk notikt transformācijas procesi. Jo izsakot gribu piedalīties, Jūs patiecāt JĀ savai sirdij un visam kosmosam, un tas viss jau sāk darboties. Pārmaiņas jau notiek un tās kļūs intensīvākas ar katru dienu un tas ir tikai normāli. Pieņemiet to, kas ar jums notiek un pasmaidiet par to, ka viss notiek. No sirds pateicos visiem, kas šo lasa un no sirds pateicos visiem, kas jau pieteikušies.
Lai mīlestības plūsma pastiprinās visos mūsos un Dvēseles no prieka dzied !
Mīlestībā un pateicībā,
Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *