16.marts – 8 Manik

Asototā diena laika vilnī ir garīgā stabilitāte un pašpietiekamība, kā arī vīrišķā virsotne!
Lai šajā vilnī justos garīgi stabili un katra mūsu vīrišķās eneģijas daļa sajustu savu virsotni, mums jāieklausās savā sirdī.
Manik ir dziendieks, Roka – kura spēj notvert vēju, roka – kura spēj sajust pat vissmalkākās nianses enerģijas plūsmā. Un manas sajūtas, lai cik tas dīvaini nebūtu, ļoti attālinās no šī kalendāra. Kopš meditēju kopā ar Tomu, lietas, uz kurām prāts līdz šim nesies, vairs nešķiet aizraujošas. Tā vienīgā sajūta, kas vīd cauri, ir tā, ka priekš kam kalendārs, ja ar sirdi jūti, ja jūti savu sirdi. Ja sirds visu pasaka priekšā, tad priekš kam instrukcijas, priekš kam dienu skaidrojums, priekš kam analizēt un domāt, ja var vienkārši ļauties plūsmai. Nav vairs jādomā un jāanalizē, ir vienkārši sajūtas par to, kas jādara un ka tas ir vienīgais, ko šobrīd var darīt. Un pat ar prātu biju nonācis līdz tam, ka vienīgā izeja no šīs spēles ir caur sirdi.
Interesanti, ka kopš meditēju uz sirdi, uz mīlestības plūsmas pastiprināšanu, vairs neinteresē fb ieraksti, vairs neinteresē insaideru raksti, vairs neinteresē tas, ko lemj kāds tur kaut kur, par to kaut ko. Ir vienkārši sajūtas, ka jārīkojas. Ir sajūtas, ka jāvairo gaisma, lai tur vai kas. Un ir sajūtas, ka tas, kas notiek mēdijos pasaulē, vai kaimiņu sētā, uz mani vienkārši neattiecās. Tas viss mani neinteresē un nemaz negribu neko par to dzirdēt. Ir tāda 100% savas dzīves centra sajūta. Es esmu savā centrā, savā kodolā, esmu mierīgs un stabils. Es beidzot jūtu, ka viss notiek tā kā tam jānotiek un ir pilnīgs miers. Prāts vēl fonā kaut ko trako par to, ka vai tad tā var dzīvot, vai tad tā var izdzīvot. Kā tad ar plānošanu, kā tad ar izdzīvošanu. Taču arī prātā iezogās miers un prāts vismaz brīžiem saprot to, ka viss notiek pareizi. Viņš saprot ka tālāk dzīvot var tikai ar sirdi, domājot ar sirdi, darot ar sirdi un ļaujot sirdij vadīt visus procesus.
Prāts saprot, ka sirds ir tā, caur kuru visi esam vienoti vienā veselā, ka sirds ir tā – kas ir nepārtrauktā tiešsaistē ar Dievu. Prāts saprot, ka sirds spēj operēt ar visu informāciju, kas notiek apkārt, taču pats prāts tikai ar mazu daļiņu no tās. Prāts ir ierobežots, tam ir ierobežoti resursi un ierobežota pieeja informācijai un ierobežota kapacitāte. Taču sirds ir bezgalīga, tā vienmēr ir bezgalīga uz iekšpusi. Tā ir kā melnais caurums, kurš savienots ar visiem pārējiem melnajiem caurumiem vismaz šajā kosmosā. Un tāds melnais caurums ir katrā no mums, katrā atomā uz zemes un kosmosā. Melnais caurums principā ir sirds un sirds ir pilnīgi visam un visiem.
Atverot sirdi, vienlaicīgi ir pieejama visa informācija, kāda jebkad ir bijusi un būs šajā visumā. Tas, cik spējam ar to operēt, ir atkarīgs no tā, cik katram no mums šī sirds ir atvērta, cik daudz tā spēj caurvadīt šo informāciju, kuru saucam par mīlestību vai dievišķo gaismu. Un jo vairāk šī plūsma ir atvērta, jo labāk mēs jūtam katrā šeit un tagad mirklī to – kā rīkoties. Jūtam to, ka nav par ko satraukties. Jūtam to, kas nozīmīgs un kas nē. Mēs jūtam pilnīgi visu.
Pat nezinu kā to izstāstīt, tās ir sajūtas, kuras vārdos neizteikt. Visa civilizācija stāv uz sirds laikmeta sliekšņa un katrs meklē durvis, lai izietu no prāta kontroles un ieietu sirds mīlestībā. Taču ceļu atrast nevar ar prātu, jo tas neko nezina par sirdi. Šajā jaunajā pasaulē, kuru citi sauc par 5D, var ieiet tikai caur savu sirdi, nav citu ceļu kā atvērt savu sirdsi un apjaust, ka mīlestība esi Tu pats. Kad atrod sevi un apzinies, pat jūti to, ka Tu esi mīlestība, tad šī mīlestība sāk caurstrāvot visu Tevī un Tev apkārt, viss strauji sāk mainīties un pielāgoties. Sirds ātri visu saliek pa plauktiņiem, izmet veco nevajadzīgo un ievieš visu to, ko mēs kā dvēseles mīlam. Visu to, kas mūsos spēj vairot mīlestību un gaismu. Tas ir tik interesants process, kuru arī ir grūti vārdos aprakstīt.
Es pirms šī visa, kas ar mani notiek pēdējās nedēļas laikā, biju viens no lielākajiem skeptiķiem un nekam īsti neticēju. Man bija neiespējami noticēt tam, ka kaut kāda tur meditācija manā dzīvē kaut ko mainīs, esmu meditējis daudz un nekas tāds nebija noticis izņemot pašā pirmajā meditācijā, kura bija tik reāla kā realitāte. Tad man parādīja – uz ko meditācija ir spējīga. Taču tad pateica, ka lai līdz tam tiktu, ir daudz ar sevi jāstrādā. Laikam būšu kaut ko izdarījis pa šo laiku, ka spēju palaist prātu vaļā un pēc sajūtām vadoties uzsākt meditācijas. Laikam bija pienācis īstais brīdis un īstais laiks.
Ir sajūta, ka daudziem šis laiks ir pienācis. Ka daudzi ir gatavi ieiet caur savām sirdīm savā jaunajā realitātē. Un tas būs iespējams, būs iespēja vismaz ielūkoties pa tik šauru caurumiņu, cik katrs spēsim to atvērt meditācijā, kura tuvojās ar lieliem soļiem.
Tāpēc neko daudz vairs nestāstīšu, tikai teikšu tā, ka katram, kurš šo lasa, ir iespēja pievienoties lielajā PaVasara KopMeditācijā – Mīlestības plūsmā, kura notiks jau šo svētdien21.martā plkst. 20:00 !
Meditēsim uz sirds atvēršanu un gaismas vairošanu gan sevī, gan sev visapkārt. Tas būs patiesi, tas būs gaiši un tas būs spēcīgi.
Ja Tev ir sajūta, kura velk piedalīties, tad Tu noteikti esi gatavs atvērties, vai jau esi daļēji atvēries. Varbūt esi atvēries pavisam, tad vēl labāk. Man gan prāts, gan sajūtas saka, ka caur sirdi ir vienīgais ceļš un veids – kā varam izmainīt šo pasauli. Un ejot šo ceļu – tas tā arī notiks. Jau tagad ir pieteikušies priekš Latvijas mērogiem ļoti daudzi un ļoti gaiši cilvēki ar milzīgu gaismas potenciālu sirdī. Tā ka tas jau būs ļoti jaudīgi un efektīgi. Taču arī Tev ir iespēja piedalīties un būt kopā šajā fantastiskajā mirklī. Kad ieiesim sirds enerģijas plūsmā un nesavtīgi dalīsimies ar visiem, kam tā ir tik ļoti nepieciešama šajā laikā. Piepildīsim zemi, šo planētu, piepildīsim dabu, piepildīsim cilvēkus sev apkārt gan tuvumā, gan tālumā.
Es šo dienu gaidu kā svētkus, kā mazs bērns gaida ziemassvētkus ar milzīgu prieku un patīkamu satraukumu sirdī, jo zinu, ka notiks kaut kas liels un labs.
Tie būs lieli svētki mums un visai planētai kopumā. Svētki, kuri vēstī par pavasara atnākšanu. Kuri iekustinās dabas un cilvēces atmodu. Jau tagad esmu apņēmies katru dienu meditēt un iet uz to, lai gaisma vairojās, es vienkārši jūtu milzīgu aicinājumu un man sajūtas saka, ka šobrīd nekā nozīmīgāka nav. Tāpēc rakstiņi šajā lapā var samazināties. Varbūt Aiga atkal ko vairāk rakstīs – taču to jau redžesim! Es turpmāk rakstīšu tikai tad, kad sajutīšu, lai nav vairs tādi samocīti rakstiņi kā šodien.
Varbūt tie nebūs tikai uz transformācijas laiku, varbūt nebūs pavisam, varbūt atkal atsākšu rakstīt. Darīšu kā jūtu. Un vismaz pagaidām es nejūtu sirds atbalstu šajā procesā.
Ja gribi pieteikties meditācijai – tad sazinies ar mums un mēs Tevi pievienosim telegram grupā, kurā būs informācija par to, kad un kur notiks kopēja meditācija.
Uz tikšanos jau drīzumā 🙂
Pateicībā un mīlestībā
Ansis

One Comment

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *