15.Marts – 7 Kimi! Svēte!

Pēc vairākām jaudīgām meditācijām esmu iegājis dziļā apcerēšanas un transformācijas fāzē. Vakardienas meditācijā mani ieveda tik dziļi, ka ir sajūta, ka visu notiekošo pasaulē vēroju kā kuģus jūrā, kurus vētras radītie viļņi mētā. Tikai es atrodos dziļā jūras dzelmē, kur ūdens vispār nekustās. Ir tāds apziņas stāvoklis, ka vienkārši visu vēro – vēro tā, it kā to pirmo reizi redzētu vai dzirdētu. Tā – it kā būtu pamodies tai pašā realitātē, tikai sajūta, ka neesi to nekad redzējis. Es tūkstošiem reižu esmu redzējis to, kas man ir apkārt, bet tagad visu pētu un vēroju, bez pieslēgšanās. Ja agrāk tas viss, kas notiek apkārt, lika domāt, domāt ka jāizdara tas un jāizdara šis. Taču tagad nav analīzes – es ne par ko nedomāju, vienkārši vēroju. Ir tik dziļš stāvoklis, ka knapi var parakstīt un pieslēgties šai fiziskajai realitātei. Tas ik pa mirklim drusku biedē. Un ja pieslēdzas prātam, tad prāts vispār ir panikā. Bet dīvaini, ka sirdi es jūtu daudz daudz spēcīgāk un līdz ar to prātu es pat nesadzirdu, tikai uz īsiem mirkļiem
Stāvoklis ir tāds, ka grūti pieslēgties kaut kam un kaut ko darīt. Vēl grūtāk ir padomāt.
Tik dziļu apziņas stāvokli šajā dzīvē neesmu sasniedzis un vēl nemāku tajā orientēties. Viss jāmācās no jauna, jo nav īsti ne koordinācijas, ne sapratne par to, kā iekļauties šajā realitātē, kurā ir tekošie dienas darbi un pasūtījumi. Nesaprotu, kā lai sāk kaut ko darīt, jo nav vagara, kurš visu laiku dzen. Vagars (prāts) gan kaut ko buksē, bet viņam nav nekāda teikšana pār ķermeni. Tas ir tik dīvaini un neierasti.
Pēdējās nedēļas notikumi ir ienesuši manī tik lielas pārmaiņas, ka man viss jāmācās no jauna. Gan staigāt, gan veikt procesus, kurus esmu veicis gandrīz katru dienu.
Es gan esmu tikko iznācis no meditācijas un iespējams tāpēc vēl nespēju orientēties un kaut ko sakarīgu uzrakstīt.
Īsāk sakot – šodien devītā diena pēc savaites un tā ir svēte, kad pateicamies Laimai un atlaižam visu to, kam no dzīves jāaiziet. Šodien arī septītā diena trīspadsmit dienu ciklā, augstākais viļņa punkts, saikne ar Dievu jeb Cilvēka virsotne. Tāpēc šodien ļaujamies un ejam cauri tam, kam jāiet, pieņemam to un pateicamies, un darām to, ko vide piespēlē.
Vēl varam taisīt atlaišanas rituālu caur ugunskuru un svētīt caur sevi nākamās deviņas dienas. Lai tajās ienāk vairāk gaisma un mīlestība, lai tajās ienāk lielāka skaidrība par dzīvi, lai sajūtas mūs ved atpakaļ pie sevis, pie Dieva uz Dvēseles mājam.
Lai ienāk mūsos nesatricināms miers un svētlaime.
Pateicībā un Mīlestībā
Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *