9.marts – 21.marts! Ahaw laika vilnis

Šodien aizsākas 260 dienu cikla pirmā 52 dienu virpuļa noslēdzošais Dienvidu vilnis – ar nosaukumu Ahaw.
Pirmās 52 dienas šajā deviņu mēnešu ciklā mēs strādājam pie jaunu procesu uzsākšanas. Šie procesi ir uzsākušies un šodien mūsos sāk ienākt atklāsmes par to, kas mums nākamās 52 dienas būs jāpilnviedo. Šis vilnis ir atklāsmju vilnis un aklāsmes nāks no iekšpuses caur mums pašiem, caur to, ka esam šeit un tagad.
Šis vilnis sākas ar Ahaw, ar mīlestību pret sevi, ar apskaidrību sevī, ar apziņu – ka mēs patiesībā esam savas dzīves centrs, saule savā pasaulē. Ka mēs esam savas realītātes radītāji un Dievs. Un šajā pasaulē mēs nosakām to, kas ienāks un kam ļausim tur izpausties. Tāpēc tikai tad, ja kādu ielaižam šajā savā pasaulē un noliekam tur kādu augstāk par sevi, tad viņš var mūs ietekmēt. Kopš sistēma pastāv, mēs esam mānīti par to, ka tā noteiks ko kums darīt. Kopš cilvēkos attīstās prāta spējas, kas ir attīstības posms aptuveni miljons gadu garumā. Cilvēki ir iemācījušies manipulēt ar citiem, spēt pārņemt varu pār citiem, mums tiek stāstīts ka ir kāds gudrāks par mums, ka ir kāds – kurš zina par mums labāk, kurš zina ko mums darīt, utt.. Šis vilnis ir labs, lai izmestu no sava centra arā visus tos, kas tur salīduši, sākot ar ģimenes locekļiem, vīriem un sievām, bērniem un beidzot ar mēdijiem, politiķiem un pasaules eliti un viņai piederošajām korporācijām.
Mums jālādē arā viss no mūsu centra, kas neesam mēs paši. Visi pieņēmumi, stereotipi, likumi, normas un visa cita informācija, kas nav mūsējā. Mums katram pašam ir jāapzinās, kas mēs esam, lai spētu visu pārējo izlādēt ārā. Tāpēc vieglākais ceļš uz to ir caur apnullēšanos, caur Kimi enerģiju, kura ir šā viļņa septītajā atslēgā. Tas ir paskatīties uz dzīvi no sava centra, no nulles punkta.
Tā – it kā būtu piedzimuši šodien un neko nezinātu. Kā mēs tad rīkotos, kā mēs tad izpaustos. Lai nonāktu pie sava centra, mums ir jāieiet sevī un jāatslēdz visa ārpasaule. Un tad mēs tur varam veikt revīziju savos pieņēmumos, kuri visbiežāk balstās tieši uz vairākuma viedokli un “zinātniskiem” pētījumiem, uz tā – ko mums mācīja skolā un augstskolā, ko mācīja vecāki. Viņi visi savā apziņā bija tikpat kurli un akli kā mēs un vadījās pēc sistēmas veiksmīgi ieprogrammētajām programmām. Mūs programmē jau tūkstošiem gadu un tās programmas ir it visur. Patiesībā visa šī 3D pasaule, visa sistēmas ietvarā dzīvojošā realitāte balstās uz šādām programmām, kuras ir pretdabiskas un radītas tikai tam, lai mēs atdotu savu brīvo gribu kādam citam, kurš it kā zina labāk par mums.
Mums ir jāņem lielā sniega lāpsta un jāmēž ārā viss. Un tad jau mums atbilstošais pievilksies atpakaļ un sāks veidoties tīrs mūsu domu, pasaules redzējumu un uzskatu apziņas kristāls, kurš veidosies pa vienai atklāsmei, kuras perfekti ies kopā viena ar otru kā puzles gabaliņi, līdz sāks veidoties kaut cik skaidra bilde. Jo vairāk puzles gabaliņu – jo skaidrāka bilde, jo lielāks šis apziņas kristāls. Un jo mazāk mūs kāds spēs ietekmēt no malas. Mēs iegūsim savu stingru mugurkaulu.
Daudziem šīs spējas neklausīties nevienā un darīt pa savam, lai arī kā tas izskatās no malas, ir jau no iepriekšējām dzīvēm. Bet vairākumam tomēr pie tā ir intensīvi jāstrādā.
Šis laika vilnis parādīs to, ar ko jāstrādā un kas jāmaina. Tāpēc vienkārši esam, ļaujamies un darām to, ko dzīve piespēlē. Galvenais – nenobīties uzsākt ko jaunu, ko nebijušu un vienkārši piedalīties.
Man arī bija milzīgas bailes uzsākt ko jaunu, sākt rakstīt angliski, bail no tā – ka nesanāks, ka tas nevienam nenoderēs. Bail no tā, kā tas izskatīsies, kā cilvēki vērtēs un kritizēs to, ko un kā es māku vai nemāku. Es kaut kādu impulsu vadīts to uzsāku un jau kādu laiku rakstu. To, ko rakstu, izlasa varbūt uz vienas rokas pirkstiem skaitāms cilvēku daudzums, taču es jūtu kā angļu valoda un domāšana lēnām iesūcās manās šūnās un es lēnām sāku to apgūt. Katru dienu iegūstu ko jaunu, kaut vai to, ka izzinu kā pareizi rakstīt vienu vai divus vārdus. Es pat to necenšos atcerēties – vienkārši pēc desmitās reizes sāku rakstīt pareizi šo vārdu automātiski, jo esmu to jau darījis un smadzenes sāk atcerēties. Protams – paies gads vai divi, līdz varēšu uzrakstīt normālu rakstiņu. Taču nerakstot nekad nepienāks tads brīdis.

Un tā ir ar jebkuru lietu – mums vienkārši jātiek pāri savām bailēm un jāsāk to darīt. Tas ir šīs sistēmas apsurds. Jo stundents, kad pabeidz augstskolu, viņam visur jau prasa pieredzi, jo patiesībā diploms nevienam nav vajadzīgs, visiem vajag labu darbinieku. Bet sistēma neatlaidīgi turpina ražot diplomus un sertifikātus, kurus nevienam citam kā sistēmai pašai priekš arhīva nevajag.
Es sāku strādat par pavāru, kad vēl nebiju pabeidzis pirmo kursu. Un laika gaitā nomainīju vismaz 15 darba vietas. Manu diplomu nav redzējis neviens, izņemot mani un to, kurš to uztaisīja. Caur to sapratu, ka sistēma mūs manipulatīvā veidā piespiež mācīties to, ko mēs negribam, lai darītu darbu, kurš mums nepatīk, lai pirktu lietas, kuras mums nevajag un dzīvotu atkritumos, kurus visā šajā procesā saražojam. Turklāt visam pa virsu ir nauda kā tāds Dievs, uz kuru tiekties, lai mūs vienmēr varētu uzpirkt un būtu aiz kā manipulēt, ja mēs nevēlamies pakļauties.
Taču mums jāatgriežas savā centrā. Un lai tur nonāktu, mums no turienes jāizmet ārā visi egregori, viss feiks, kas tur iesēdies. Un jāsāk darīt jeb kas, ko dzīve piespēlē ar mājienu, ka tas mums šobrīd aktuāli. Caur darbību mēs atkal tuvosimies centram, savam centram, savai realitātes vadības pultij, no kuras mēs vadām visus procesus. Šobrīd tur ir salīduši daudzi. Tas ir tāds kā iekšējs karš par to, kurš ieņems karaļvalsts galveno pili. Mums tā jāagūst un mēs atgūsim varu pār sevi. Atgūstot varu pār sevi, neviens vairs mūs nespēs kontrolēt, ja vien atkal negāzīs no troņa.
Mums katram ir sava pils, savs tronis, sava karaļvalsts, kurā mēs visu paši varam noteikt. Un kurā ir tik daudz vis kaut kā, ka mums nevajag pārvaldīt vēl kāda cita cilvēka karaļvalsti. Tā mums ir bezgalīgi liela un tā harmoniski pārklājas ar citām karaļvalstīm, ja esam harmonijā paši ar sevi ar savu kodolu.
Tāpēc šodienas galvenais uzdevums ir atgriezties savā centrā, lai mēs katrs atkal iemirdzētos kā saule. Mums katram ir jamīl sevi vairāk par visu šajā pasaulē un citus jamīl kā sevi 🙂 .
Vismaz uz to ir jāiet. Lai atrastu sevi, lai apjaustu sevi, lai ieraudzītu savu dzīves ceļu, savus talantus, savu individualitāti, savu dziļāko būtību.
Šis vilnis ved uz kopību, uz vienotību, uz veselumu. Uz to apziņu, ka esam viens vesels. Mums nav jāapvienojas fiziskā plānā un ar līgumiem sevi jāsaslēdz rokudzelžos. Mums vienkārši jāatver sava apziņa un jāapzinās, ka Dievišķajā enerģijā mēs visi esam vienoti. Mēs esam tā vienīgā visaptverošā mīlestība! Mēs esam tā vienīgā visaptverošā dievišķā enerģija un dievišķā apziņa. Mēs jau visi esam vienoti caur gaismu, caur savu dziļāko būtību. Mums tikai tas jāapzinās un mēs sāksim rīkoties vienoti kā to dara mūsu šūnas katrā no orgāniem, kamēr tajās nav iemeties kāds vīrus, kurš pārtop par vēzi un rada disbalansu, kā to dara sistēma šajā pasaulē. Tā kā vēža šūnas pārņem visu organismu.
Apzinoties savu unikalitāi, savu individualitāti, mēs varam apzināties savu dievišķumu un apzinoties to, ka patiesībā esam radītāji, ka esam Dieva redzamā izpausme, mēs automātiski kļūstam vienoti un šo vienotību jau sagraut ir nereāli. Mēs esam vienoti kā viens vesels pirms šīs dzīves un pēc šīs dzīves, un uzminiet kas ir šīs dzīves uzdevums?
Kas mums ir jāsaprot un jāapzinās, lai mēs justos labi šeit uz zemes?
Ir konkrēta dievišķa kārtība, konkrēts kristāliskais režģis, kādā mēs visi varam būt vienoti un tai pat laikā pilnīgi brīvi dzīvot savu dzīvi. Jo tā pārklājās ar citām dzīvēm tik harmoniski, ka viens otram netraucējam. Tāpēc kosmosā līdzīgie pievelkās – tā ir dabīga strukturizēšanās.
Dievs visu sakārto un saliek pa plauktiņiem, ja vien augstāk par Dievu nenoliek “Fake science”, “fake media” ” fake politics “, utt.. Tikai tas, kas atrodās ārpus laika un telpas, spēj harmoniski sakārtot visu šeit uz zemes notiekošo.
Tāpēc paļausimies uz Dievu, ieklausīsimies viņā un sajutīsim, kurp viņš mūs ved. Tas viss patiesi notiek kopējam un katra indivīda augstākajam labumam.
Mīliet sevi, tīriet savu kodolu no svešiem spēkiem un tiecieties uz veseluma apziņu, kuru var iegūt tikai caur sevi un savu iekšējo stāvokli.
Mēs nekad neesam vieni, ar mums vienmēr ir mūsu Eņģeļi un Augstākais Es. Un ja apzināmies, ka viņi ir ar mums, tad ar mums ir visi Visuma gaismas spēki. Jo mēs apzināmies, ka esam gaisma, viena vienota gaisma, kas apspīd visu kosmosu, pat tādu nostūri, kurā atrodās planēta zeme, kuru apspīdam ar savu klātbūtni šeit.
Lai izdevies trīspadsmit dienu garais apziņas attīstības vilnis! Lai sanāk tajā atrast sevi un atraisīt visu svešo, kas traucē mums sevī ielaist un apzināties veselumu!

Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *