5.Marts – 10 Kib

Desmitā diena laika vilnī ir kā rezultāts, kā statuss, kā varas izpausme.
Kib ir alķīmiskā uguns, pūce, gaismas bruņinieks, viedais sirmgalvis, vaska svece.
Šajā laika vilnī, kad notikumi iet no Manik uz Kawak – mēs varu pār sevi varam atdot sev caur šo alķīmisko uguni. Caur to, ka apzināmies sevī gaismas bruņiniekus, kuri vairo gaismu, lai vai kas. Mēs kā bruņinieki esam Dieviņam devuši zvērastu aizstāvēt gaismu, sargāt gaismu un vairot to visiem spēkiem. Tad šis ir tas veids kā mēs spējam atdot varu pār sevi sev.
Caur to, ka vairojam gaismu, piedodam un atlaižam, transformējam sevi, lai kļūtu gaišāki. Varu pār sevi mēs varam atdot sev tikai izmetot no sevis visu tumsu, visu to – kas mums neļauj vairot gaismu. Šajā dienā mēs tumsu varam sadedzināt caur alķīmisko uguni. Un lai vai kas degtu ugunī, tas tomēr vairo gaismu un siltumu. Tikai katrai lietai vajag savu temperatūru.
Jo jaudīgāka uguns, jo vairāk tā spēj transformēt. Pie ļoti augstas temperatūras degs pat mašīnas riepas bez melniem dūmiem un pie ļoti zemas temperatūras nedegs pat koku lapas – tas tikai gruzdēs.
Jo lielāka uguns mūsos, jo lielāka temperatūra mūsos, jo vieglāk viss sadeg un aiziet. Tāpēc dievišķā uguns ir jāvairo sevī, jāauklē un jālolo, lai tās izaug par lielu gaismas bumbu kā saule. Kura spēj transfomēt visu, kas ir mazāks par viņu pašu. Būsim šodien ka saules.
Rīt, starpcitu, ir devītā savaite – svēte, kad atkal taisām uguns rituālu. Darīsim to plkst. 13:00. Tāpēc aicinu visus gaismas bruņiniekus pievienoties, aicinu pievienoties arī visus citus, kas iet uz gaismu, kas mostās šajā rītausmā.
Esmu apņēmies rakstīt jau laicīgāk par devītajām dienām.
Jo sasihronizējoties ar šo ciklu manas sajūtas veras vaļā.
Kopš novembra katru devīto dienu taisām ugunsrituālu un pagājušajā devitajā diena atnāca atklāsme par astoto dienu. Šis deviņu dienu cikls ir kā radīsanas cikls, kurā pirmās dienas radām un astotajā nokopjam teritoriju ap sevi. Tā kā man ir darbnīca, kurā strādāju, lai radītu gaismas insturmentus, tad darbnīcā to spilgti jūtu. Ka katru pirmo dienu nomainās fona enerģija un ir pilnīgi cita pieeja radīšanai. Un tāpec ir sajūta, ka astotajā dienā viss ir jānovāc, jāsatīra un devitajā jāuzliek viss pa jaunam. Tā teikt astotā diena ir ka “subotņiks” – kā tīrības diena, kad satīram savu māju, lai devītajā Dieviņš var ienākt pie mums. Devītā diena ir kā svētki, kad pasakāmies Dieviņam, Laimai un Mārai par visu to, kas mums ir. Un caur devītās dienas rituālu mēs palaižam gaismu sev pa priekšu cauri laikam, lai visi nākošo deviņu dienu procesi notiek viegli, ātri, harmoniski. Lai visi šķēršļi kļūst vieglāk pārvarami un lai Dieviņš ved caur šiem notikumiem aiz rokas, lai rāda ceļu un māca to iet.
Mēs kopš šīs astotās dienas taisām ģenerāltīrīšanu atotajā dienā un devītajā svinam – svinam un svētām. Tāpēc jau svēte vai svētdiena ir paredzēta, lai svētītu savu turpmāko ceļu vismaz nākamo deviņu dienu nogrieznī.
Šajā reizē trejdeviņu dienu ciklā rīt noslēdzās pirmais devinu dienu cikls, kurš ir veltīts Zemes mātei Mārai. Un sakrīt tā, ka rīt ir Zemes mātes Māras enerģija pēc Maiju ritmiem. Maiji šo enerģiju vai Dieva aspektu sauca par Kaban un tā pie mums ir Zemes māte Māra, vai kā vēl to mēdz saukt – Gaija.
Tāpēc šajā devītajā dienā varam pateikties Mārai par visu to, kas mums ir. Ka mums ir ko ēst un likt uz galda, ka ir ko mugurā vilkt, ka ir jumts virs galvas. Un protams – pats galvenais būt šeit uz zemes, būt šajā ķermenī, kurš arī pieder Mārai.
Šodien ir ļoti laba diena sakopt savu apkārtni, lai jau rīt varam klāt svētku galdu, sadegt sveces ar domu, iekurt kamīnu – ja tāds ir vai doties piknikā ar bērniem pie ugunskura kādā svētvietā. Vai vienkārši pameditēt par savu dzīvi pateicībā un svētīt savas nākamās deviņas dienas. Caur to mēs uzskaņosimies uz dievišķo enerģiju uz deviņu dienu savaiti, pēc kuras dzīvoja mūsu senči, lai būtu saskaņa ar procesiem uz zemes un kosmosā.
Lai atvērtu savu potenciālu un nonivelētu savus talantus.
Ja esam saskaņā ar kosmiskajiem ritmiem, mūsos daudz brīvāk var ienākt kosmiskā informācija, Dievišķā enerģija, atklāsmes un enerģija dzīvošanai. Dzīvošanai nevis izdzīvošanai.
Mums jāapzinās, ka esam Radītāji un vismaz devītajās dienās jārada apzināti, lai mēs piedzīvotu aizvien harmoniskāku dzīvi. Tāpēc vēlreiz aicinu šodien posties svētkiem un rīt svinēt, kā arī pievienoties mums rituālā jau rīt plkst. 13:00, kad pateiksimies Mārai, Dieviņam un Laimai, kad svetīsim savu dzīvi un palaidīsim domu, lai mostās mūsu tautas viedums, pašapziņa, individualitāte un unikalitāte.
Te vēl atcerējos mazu stāstiņu par mūsu senčiem – cik viņi bijuši saskaņā ar kosmosu un spējuši vadīt milzīgus apjomus ar enerģiju un spējuši darīt brīnumu lietas.
Kad šajā teritorijā ienāca krustneši un sāka celt baznīcas, tad tik, cik pa dienu uzcēla, tik pa nakti sabruka un sabruka it kā pats no sevis. Taču tie bija mūsu senči, kuri ar domu spēku brucināja visu, ko sektanti uzbūvēja. Un tā ilgi šajā teritorijā nevarēja uzcelt nevienu baznīcu, jo mūsu senči ar domu spēku iedarbojoties uz ātomu struktūru visu sabrucināja. Līdz sātanistiskās sektas pārstāvji iedomājās, ka var sienās iemūret cilvēkus, lai pie šīm sienām piesaistītu dēmonus, kuri sargāja šīs celtnes no enerģētiskās ietekmes. Un tad jau arī tumsas spēks bija tik liels, ka mūsu senči vairs nespēja tās sabrucināt. Ne velti kādreiz kapi bija baznīcas teritorijā un mācītājus apbedīja zem baznīcas vai pie tās. Tas dēmoniem mielastiņš.
Taču potenciāls un spējas mūsu senčiem bija lielas. Kā viņi brucināja tā Liedskalniņš būvēja.
Lai šīs zināšanas un spējas mostās mūsos, lai mostās mūsu tautas viedums un spēks. Lai mostās mūsu pašapziņa un gara spēks!
Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *