3.Marts – 8 Xish

Astotā diena, garīgā stabilitāte, pašpietiekamība, vīrieša virsotne.
Xish enerģijas simboli – baltais jaguārs, baltais burvis un dimants.
Šī ir Ziemeļu enerģija, kas nozīmē to, ka mums pašiem nekas nav jādara, vide pati mūs iemetīs laika upes plūsmā un parādīs to, ar ko jāstrādā. Kādas tēmas jāslīpē. Pa lielam slīpēsim to – kas dod mums garīgo stabilitāti, pašpietiekamību un vīriešiem palīdz sasniegt vīrieša virsotni. Šo attīstības procesu var saukt par slīpēšanu, par sava dimanta slīpēšanu, lai tas spētu caurvadīt un atstarot aizvien vairāk gaismu. Šis slīpēšanas process attiecas uz pilnīgi visu – gan fizisku, gan garīgu attīstību, jo berze veidojās visur.
Rakstot šos simboliskos nosaukumus man pirmo reizi saslēdzās tas, ka šī enerģija tiek saukta par Balto jaguāru, Balto burvi un ka mēs esam Baltu tauta pie Baltijas jūras. Ar lielām un senām baltu zināšanām. Šīs senās un viedās zināšanas var pieskaitīt pie šīs enerģijas, jo tieši tas, ko mūsu senči praktizēja un kas mums visiem ir asinīs, kas mums visiem ir gēnos – ir šī Xish enerģija.

Xish tās ir zināšanas par dzīvi skatoties no ļoti smalkiem un neredzmiem plāniem. Tās ir zināšanas par enerģijas virzīšanu, enerģijas materializēšanu un radīšanu, izmatojot vauumā esošo enerģiju. Izmantojot radošo enerģiju.
Xish ir kā Baltais burvis, kurš pārvalda šīs zināšanas. Tā ir spēja lasīt notikumus un tulkot tos. Tā ir spēja pielāgoties enerģijas straumei un straumi pielāgot sev. Tā ir spēja darīt daudz un prātam neaptveramas lietas. Piemēram – mans draugs ar tautasdziesmas palīdzību apturēja asiņošanu.
Vienkārša tautas dziesma:
Es sacirtu ošus kļavas,
Tos sametu upītē.
Tā upīte netecēja,
Ne pilīte nepilēja.
Sajūtot sevī enerģiju un ieliekot to tautas dziesmā – to skaitot ar pilnu apziņu un konkrētu nodomu, asiņosana apstājas var teikt momentāli.
Vēl var izsaukt pērkona negaisu ar tautas dziesmas palīdzību.
Piemēram šo:
Irbe vērpa, pērkons grieza,
Viņpusē Daugavai,
Kas Irbītei iekšu deva,
Kas pārcēla pērkonīti.
Noskaitot šo tautas dziesmu trīs reizes ar pilnu jaudu, pērkona negaiss manifestējās.
Un tā katra tautasdziesma patiesībā ir burvju vārdi. Un paskatieties paši – vai tad Barona tēvs nebija līdzīgs baltajam burvim no Harrija Potera vai gredzenu pavēlnieka!
Visas Dainas ir buramvārdi, viss kas iekodēts lielvārdes un citās jotās, ir liktens un to sargajošās baltu zīmes, kuru nozīmi mēs vēl šodien zinām.
Šīs zināšanas nekur nav pazudušas un tās sāk vērties vaļā mūsos un caur mums, ja tās sākam izmantot.
Mūsu senči zināja ļoti daudz un bija ļoti viedi. Viņi zināja un juta, kur nolikt akmeņus, lai telpas enerģija sakārtojās, lai speka vietas pastiprinās. Zināja – kur iestādīt koku, lai ir kur iet dziedināties. Zināja, kur jānostājās pie upes vai kad jānopeldās, lai attīrītos no smagajām enerģijām. Zināja, kad un kā iet pirtī, lai attīrītos un uzlādētos. Zināja – kādas zalītes lietot, lai izdziedinātos un iegūtu kādu konkrētu spēku.
Mūsu senči zināja kā būvēt mājas un citas ēkas, kādus kokus cirst, kādus akmeņus ņemt, kur to visu salikt un kā to visu salikt, un nekādas citas zināšanas uz šīs zemes tam netur līdzi. netur līdzi ne vashtu ne feng-shui. Vaštu un feng-shui ir tāds bernudārza līmenis salīdzinot ar to, kā mūsu senie senči mūsu pašu namdari buvēja mājas un iekopa sētas. Nekur pasaulē neauda tādas jostas kā pie mums. Kur aužot konkrētam cilvēkam jostu, tika ieausts viņa liktens, viņa perfekta astroloģiskā karte. Josta bija kā laika upe, kā plūdums cauri telpai un Baltu zīmes bija kā palīgi konkrētos notikumos. Turklāt Lielvārde, uz kuru brauca pēc lielā padoma pasaules valdnieki, tur auda lielas platas jostas, kas vairāk bija kā seģenes vai segas, kuras uzsedza valdnieka krēslam uz atzveltnes vai aiz valdnieka muguras. Un tajās bija ieausts veselas tautas liktens ar visām zīmēm, kas spēja izmanīt notikumus par labu tautai.
Vai Jūs spējat iedomāties, kas tās bija par milzīgām zināšanām, spēju redzēt visas likumsakarības, pārzināt tādas seklas zināšanas kā astroloģija un numeroloģija un spēja pārvaldīt kosmisko enerģiju ciklus un to plūdumu. Tās ir mūsu prātam neaptveramas zināšanas, kuras pārvaldīja tie, kas auda likteņus un veica tajos korekcijas. Neviens nekur pasaulē tā to nespēja izdarīt kā to darīja Lielvārdē.
Mūsos šīs zināšanas ir – tās ir tikai jāatmodina. Kā teica viena mana laba draudzene – tas, ko mēs šobrīd zinām, ir nācis no kapiem un tie ir tikai putekļi uz dārgumu lādes, kuru vēl neesam atvēruši. Šī lāde verās vaļā un vērsies vairāk, ja sāksim tās praktizēt, ja sāksim prasīt Dievam, lai ved mūs pa savu ceļu un lai paļīdz tās atvērt.
Šīs zināšanas ir ļoti kosmiskas – tās ir visaptverošas zināšanas par kosmosa fizikas likumiem un tās kosmosā vēljorpojām ir. Ir tikai jādabūn tām pieslēgums un to var dabūt augot vibrācijās, plešot savu apziņu un apzinoties savu unikalitāti un individualitāti. Mūsu senči zināja ļoti daudz! Viņi uz ķermeņa neko nevilka tikai skaistumam vai praktiskumam. Visā bija konkrēta doma. Rotas pastiprināja enerģiju, apģērbs ar baltu zimēm veica aizsargfunkcijas. Instrumenti bija veidoti tā ka ar kaltu izkaļot Māras vai Laimas simbolu, tas jau strādāja tā, it kā to pats Jēzus būtu zīmējis. Darot darbus dziedāja dziesmas, kuras darba procesu padarīja vieglāku, jo piesaistīja tam enerģiju.
Padomājiet – cik visas šīs zināšanas bija lielas, spēcīgas, jaudīgas, visaptverošas un viedas, kuras pārvaldīja katrs amatnieks, kuras pārvaldīja katrs zemnieks un zvejnieks, nemaz nerunājot par ciema vecajiem un valdniekiem. Būt valdniekam tas nozīmē būt dzirdīgam, dzidrēt kosmosu un tautu vienlaicīgi. Tas ir spēks, kurš slēpjās Lāčplēša ausīs. Spēks dzirdēt kosmosa ciklus un dabas ciklus, spēks dzirdēt cilvēkus un viņu dvēseles. Tas ir milzīgs viedums, kurš mūsos snauž. Tās nav pazaudētas zināšanas, tās ir iemigušas kā iemieg dators, ja to kādu brītiņu nedarbina.
Ja paši esam iemiguši un dators arī, tad zināšanas snauž, bet tās nav nekur pazudušas. Atliek tikai mosties pašiem un šajā zemē un musos mītošās zināšanas modīsies. Tās jau mostās un es to jūtu. Es pats jau praktizēju daudz no šīm zināšanām, kas priekš manis ir daudz, taču priekš senčiem tas nebija pat tik cik melns aiz naga. Esmu kā tāds šļupstošs zīdainis. Taču tikai praktizējot var atvērt šīs zināšanas.
Braucot uz svētvietām un meditējot, dziedot dziesmas, aužot jostas, zīmējot zīmes, veidojot un radot ar rokām, no māla, no koka – mūsos šīs zināšanas veras vaļā. Taču mums modes trends ir visu amatniecību nolikt malā, kļūt par ķīnas preču tirdzniecības menedžeriem un uzvesties kā stulbiem amerikāņiem, kuri nekad nav neko darījuši ar rokām, izņemot klaviatūras spaidīšanu.

Mums ir jāapzinās, ka nevienam nav tāds potenciāls uz šīs zemes kā mums, lai pārvaldītu atkal šīs svētās un viedās zināšanas. Un tas būs vislielākais grēks pret sevi un Dievu, ja šīs zināšanas palaidīsim uz viņsauli kopā ar saviem senčiem. Ja mēs kā tauta iznīksim, tad iznīks arī šīs zināšanas. Tas bija galvenais mūsu tautas uzdevums daudzu tūkstošu gadu garumā – atnest šīs zināšanas līdz musdienām. Ja mūsos vēl ir atmiņas par tām, kas ir kā pavedieni, caur kuriem šīs zināšanas varam atgūt. Tad mūsu bērniem to jau praktiski nav. Un ja ļausim sistēmai un it īpaši izglītības sistēmai debilizēt mūsu bērnus visos iespējamos veidos, kā tas notiek tagad, tad viņi arī šīm zināšanām piekļuvi būs zaudējuši un šis zināšanas aizies kapiņos kopā ar mūsu paaudzēm, kas vēl atcerās pāris tautas dziesmas, pāris baltu zīmes un kā uztaisīt puzuru.
Šīs zināšanas patiesībā mostās, jo cilvēki aizvien vairāk savienojās ar dabas un kosmosa cikliem, nevis svin jāņus, vai ziemassvētkus, bet svin un caur to svēta savu dzīvi iekļaujoties gadskārtās. Tas viss ir jākultivē un jāaktivizē sevī. To nedrīkst nolikt malā.
Kā Jaguāra zīme māca slīpēt un vēlreiz slīpēt, laist caur sevi, slīpēt un pulēt, tā un tikai tā var tikt caur pavedieniem pie īstajām zināšanām. Ir jau mums daudzi piemēri, kas šīs zināšanas slīpē un pulē, un vēl vairāk tādi nāks gaismā, ja būsim gatavi apzināties un pieņemt to, ka mūsu tautas spēks ir mūsu viedumā, mūsu garīgumā, mūsu garīgajās kosmosa un dabas zināšanās.
Mēs katrs zinām, tikai esam piemirsuši. Tāpēc modīsimies un celsim šīs zināšanas no pūra lādes atkal galdā un lausim tām ienākt mūsu ikdienā, katrā dzīves solī. Mūsu uzdevums tās ir izcelt gaismā un nodot visai plašajai pasaulei.
Tāpēc apzināsimies, ka mēs dzīvojam garīgā tūrisma lielvalstī ar vislielāko viedumu pasaulē. Tikai nepaliksim iedomīgi, jo mēs vēl šis zināšanas nepārvaldām. Mums ir potenciāls, bet vai to atvērsim, ir atkarīgs tikai no mums pašiem. No tā, ko mēs tālāk darīsim, kādas izvēles izdarīsim.

Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *