18.Februāris – 8 IMIX

Astotā diena laika vilnī. Tā ir mūsu garīgā stabilitāte, tā ir vīrieša virsotne. Šajā vilnī garīgo stabiltāti mums dod tas, ka apzināmies savu pirmatnējo gribu.

Ja apzināmies to – kāpēc esam nākuši šeit uz zemes un ko mūsu dvēseles ir gribējušas šeit izdarīt, kad nolēma inkarnēties, tad esam pilnīgā mierā ar sevi un jūtamies garīgi stabili. Atliek tikai izpaust savu pirmatnējo gribu, lai tā sāk manifestēties. Mums jāapzinās, ka tas ir mūsu spēks šajā vilnī. Mūsu spēks šajā vilnī ir arī mūsu senči, senču zināšanas, mūsu spēks ir dzimtas kokā, dzimtā un tajā – no kurienes tā nāk.

Šīs dienas enerģija Imix rāda ka mūsu spēks ir mūsu saknēs, mūsu pirmavotā un ja iztēlojamies sevi un savu dzimtu kā kādu koka sugu, tad mūsu spēks ir tajā sēkliņā, no kuras izaug šis koks. Ja tas ir ozols, tad attiecīgi zīlē ir mūsu spēks. Zilē jau ir visa informācija par to – kas viņa būs, kad izaugs, kā jāaug, kas jāsasniedz, kas jāizdara. Tas viss ir jau zilē. Tas nozīmē, ka visa informācija, kas mums ir nepieciešama, ir jau mūsos. Atliek tikai apzināties – kas mēs esam un nemeklēt savu spēku saulespuķu sēkliņās vai gurķu sēklās, ja esam Ozoli. Ozola spēks nav saulespuķu sēkliņās, tas ir zīlēs. Pacentieties šodien sajust – kas jūs esat, jo šī diena var savienot ar pašu jūsu pirmsākumu un atvērt tur snaudošo informāciju. Ja nenojaušat, kas esat un nezināt, ko darīt. Tad vienkārši uzdodiet šo jautājumu kosmosam un jūs noteikti saņemsiet atbildi. Modiniet savu pirmatnējo gribu, modiniet savu dvēseles gribu, modiniet sevī to – kāpēc šeit esat atnākuši.

Nedomāju ka esat atnākuši, lai jūs apsargi komandētu veikalos, lai politiķi liktu jums nēsāt maskas un stavēt pie tukša veikala rindā. Nedomāju ka esat atnākuši šeit kā upuri, kuru bizness tiek izpostīts, bērni tiek izmantoti – lai atmestu kādu asaciņu un jūs ļautu kādam slaucīt kājas savas dvēseles iemiesojumā atkal un atkal. Mēs visi esam unikālas, individuālas, garīgas gaismas būtnes, kuras kosmosā dzīvo mūžīgi, kuras kosmosā ir miljoniem reižu lielākas par šo planētu, uz kuras esam. Nedomāju ka apzinoties to, kas esam, mēs spētu pieļaut sevi saukt par upuri. Nedomāju ka tad mēs būtu atkarīgi no mēdijiem, politiķiem, bērnu pabalstiem un kaut kādiem aizliegumiem.

Mēs esam neredzamā Dieva redzamā forma un mūsu katra indivīda uzdevums ir šeit vairot dievišķo gaismu, kura veido šeit dievišķo gaismu. Mums nav laika čīkstēt un tēlot upurus, kuri neko nevar izdarīt. Ir jāmācās būt elastīgiem, ir jāmācās transformēties, ir jāmācās ieraudzīt patiesību un ģenerēt gaismu, lai jebkurā situācijā mēs spētu radīt sev jaunu izeju, jaunas durvis – pa kurām iziet pat no visnepatīkamākās situācijas. Un tie, kas grib spēlēt savu varas spēlīti pār citiem, lai iet uz citu smilšu kasti spēlēties ar tiem, kam patīk vara pār citiem. Ja arī tev patīk vara pār citiem, ja arī tev patīk šī spēlīte – tad uz priekšu.. dodies uz citu smilškasti un izaudz. Cilvēcei ir jāattīstas tālāk, katram indivīdam ir jāiet savs viens vienīgais individuālais ceļš, lai mēs visi kopā spertu soli jaunā pasaulē, lai mēs visi evolucionētu. Un viss, kas mums jādara un jāapzinās, jau ir mūsos no pašiem pirmsākumiem.

Sajūtiet sevi kā milzīgu dvēseli, kura ietver šo fizisko ķermeni, kas ir tikai maziņa daļiņa no dvēseles un atrodas dvēseles centrā kā kvēldiegs no sveces. Kvēldiegs nodegs, bet liesma ir nemirstīga. Mums jāapzinās, ka neesam tikai bioloģiskas būtnes, ka mūsu bioloģiskais ķermenis kopā ar dvēseli ir maziņa daļiņa no mūsu Gara, no Augstākā Es. Un ka Augstākais Es ir maza daļiņa no vēl lielākas gaismas būtnes, kura iespējams, aptver visu mums kā cilvēcei aptverto kosmosu un mēs šo būtni saucam par Dievu. Un šī būtne, ko saucam par Dievu – stāv milzīgā parkā, mežā vai darzā kā milzīgs ozols, kura zīles esam mēs.

Apzināsimies savus pirmsākumus, atdosim varu pār sevi sev un paveiksim šeit uz šīs zemes to, ko esam šeit nākuši paveikt. Tas ir galvenais mūsu uzdevums. Viss pārējais ir tikai šķēršļi vai līdzekļi, caur kuriem to paveikt.

Lai izdodās mums katram atrast sevi un apzināties – kas mēs esam. Kas esi Tu? Sistēmas sastāvdaļa, piezāģēta un pievīlēta caur izglītības sistēmu, caur vecāku rāmjiem, lai kalpotu sistēmai, kura miljoniem reižu jaunāka par Tevi? Vai tomēr unikāla individualitāte, kas nākusi šeit ar konkrētu uzdevumu un mērķi?

Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *