Ir sācies jauns laikmets!!!

Fona sajūtas mainās pa dienām, ar katru dienu kaut kas nomainās. Es nezinu, ko astroloģiski nozīmē ūdensvīra zvaigznājs, kādas enerģijas tas nes. Taču es zinu, ka ūdens ir informācija un mana sajūta saka, ka ieplūst aizvien jauns ūdens mūsu realitātē – tas ir daudz tīrāks un svaigāks. Man arī sajūtas saka, ka ūdensvīrs ir saistīts ar veselību, ar ūdeni savā ķermenī. Varbūt tas atbilst tikai manam horoskopam, es nezinu un negribu zināt. Taču ir sajūta, ka jāielaiž sevī jauns svaigs ūdens. Prasās izvēdināt visu veco no sevis, no mājas un no tuvākās vides, kurā atrodos. Prasās ielaist jaunu svaigu gaisu sevī un savā ķermenī. Šodien redzēju apgalvojumus par to, ka gaismai ir neliels pārsvars par tumsu un pirmo reizi meditācijā nolēmu paskatīties pats, kas tad un kā ir. Jo man nebija sajūta, ka gaismai ir pārsvara. Tomēr tumsa arī nesnauž un ģenerē caur tumsai pakļautajiem cilvēkiem bailes, sāpes, ciešanas un aptumšotie prāti, lai arī ir vāji, to ir daudz. Tad tas ko meditācijā ieraudzīju bija aptuveni 55-60/40-45 tumsa pret gaismu. Tātad tumsai vēl joprojām ir pārsvars. Es saprotu, ka daudzi domāja un cerēja, ka iekurs vienu ugunskuru īsākajā dienā gadā un viss atrisināsies, taču tā tas nav. Vēl ir daudz priekšā, daudz darāmā, katram ar sevi un līdz ar to kopīgi. Šis ir laiks, kad savest sevi kārtībā, savest savu veselību kārtībā, atrisināt tieši hroniskas kaites, uzlabot savu imunitāti, spēju pretoties pret sliktajām baktērijām, sēnēm, vīrusiem. Palīdzēt savam ķermenim attīrīties no toksīnu jūrām. Patiesībā mums ir piesārņotu un novārdzinātu aknu epidēmija, jo tikai viena no desmit aknām funkcionē kaut cik normāli. Un tikai ar veselu aknu mēs spējam būt pilnībā veseli. Ar veselu aknu nevar vīrus radīt nekādu kaitējumu organismam, tāpat arī baktērijas un sēnes. Un šo savu aknu esam novārdzinājusi ar treknu, pat ļoti treknu ēdienu un dehidrētu organismu, kas ir visiem cilvēkiem jau hroniska problēma. Bet mums katram jārūpējas par sevi, jādomā par sevi, jāvairo gaismu sevī un kad tai vairs nav kur likties, tad ir jātīra kaut kas ārā. Un fiziski mēs sevi varam attīrīt ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, kā arī augļu un dārzeņu sulām komplektā ar ūdeni. Mēs varam meditēt un tīrīt ārā savas smagās emocijas un enerģētiskos blokus. Varam savest kārtībā savus orgānus un mugurkaulu. Varam darīt ļoti daudz tieši savā labā, jo tas pa lielam ir vienīgais variants kā vairot gaismu uz šīs planētas.Pozitīvais rādītājs ir tas, ka pirms mēs iekurām ugunskurus 21.12.2020. – gaisma uz zemes bija tikai 30% un pārējais tumsa. Tā kā šī ugunskura kurināšana ir devusi pat ļoti daudz. Bet ir jāturpina strādāt ar sevi un zemes enerģiju. Tāpēc atkal aicinām visus kopējā meditācijā vai uguns rituālā 24.12.2020. plkst 12:00 !Tā atkal būs devītā diena un tā iekrīt enerģijā, kuru sauc par dzīvības enerģiju, par kundalīni enerģiju, kura spēj izdzīvot jebkādos apstākļos un tā spēj iedzīvināt pat visnedzīvāko lietu. Tā ir ļoti spēcīga enerģija, kura nāk no zemes. Tā ir enerģija, kura bailēs mums palīdz pacelt mašīnu, pārlēkt pāri lielai sētai vai pārlēkt pāri aizai. Caur šo enerģiju var iedzīvināt jeb ko un šajā dienā aicinu iedzīvināt katrs savu vīziju par to, kādu mēs gribam redzēt pasauli sev apkārt.Izlasīju vienu astrologa jūsmināšanos par to, ka nu tik beidzot mīlestības ēra beigusies un sākas prāta attīstības ēra, ka nu tik prātu varēs pieslēgt serverim un iziet mākonī bez gadžetiem. Caur to es atcerējos, ka kādu laiku atpakaļ man teica, ka dzimst daudz bērni, kuri nāk šajā pasaulē, lai kļūtu par kiborgiem. Un tad es sapratu, ka ir daudz cilvēki, kuri to grib, kuri grib piedzīvot to, ka ir pieslēgti datoram un var tur spēlēties caurām diennaktīm. Un tā ir viņu izvēle. Nezinu – kā visas pārmaiņas notiks ar viņiem. Nav ne jausmas, tas iespējams būs tas restarts, ko piedāvā sistēma. Man nav ne jausmas. Taču es saprotu, ka Dievs akceptē abas versijas un abas realizēsies. Tās gan nevar realizēties vienviet, vismaz es neredzu kā tas ir iespējams. Taču tā tas iespējams būs. Ja tic čenelingiem un kvantu pārejai, tad visticamāk ka kiborgi paliks tepat un pārējiem būs iespēja pacelties virs tā. Taču par šo man sajūta, ka katram pašam ir jāceļas. Katram pašam katru dienu ir jāizdara tik, cik ir iespējas, cik sajūtas saka, lai izdarām. Un vienā brīdī mūsu pasaules jau būs tik tālu viena no otras, ka mēs vairs viens otru nejutīsim. Taču lai to izdarītu, mums ir jāuzņem kurss uz gaismu, atpakaļ pie Dieva un neatlaidīgi jāiet, kamēr varam iet. Jārāpo tad, kad varam tikai rāpot un jālien tad, kad varam tikai palīst un kad nevaram, tad vismaz jāskatās tajā virzienā. Jāturpina ģenerēt gaisma savā realitātē un jāatbrīvojas no tumsas, kas ir iekš mums. Jālūdz, lai Dievs mums rāda ceļu un aiz rociņas ved pa to. Meditācijā vēl paskatījos, kas tad notiek ar cilvēkiem – cik ir izvēlējušies gaismas ceļu un cik kalpot tumsai. Man iekrāsojās aplis, kurā 70% iezīmējas melni, aptuveni 5% procenti pelēki un 25 % balti. Nezinu, cik informācija atbilst patiesībai, taču man nav pamats neuzticēties šai informācijai. Jums jāskatās pašiem, lai ieraudzītu to, ko jums rāda. Un jāsajūt, cik šī informācija ir patiesa. Skaidrs ir viens, ka tumsai ir daudz piekritēju. Ka cilvēki vēl joprojām grib dominēt pār citiem, grib tēlot upurus un nav gatavi uzņemties atbildību par to, ko dara uz rada. Nezinu, kas ir pelēkie, tie man šķiet ir tie, kas sevi uzskata par kosmiskajiem putekļiem, kas neko nespēj ietekmēt, vai arī tie, kas domā, ka ir gaisma, vai gribētu būt gaisma, bet nav gatavi spert soli. Un šeit ir sajūta, ka no vienas stacijas ir izbraukuši divi kravas vilcieni. Kamēr tie abi ieskrējās, tie gāja kaut cik paralēli, līdz pa pārmijām pārkārtojās uz tām sliedēm, kuras atbilst vibrācijās. Un tagad vilciens ir ieskrējies un sasniedzis pilnu ātrumu un nu jau šie vilcieni ne tikai strauji attālinās no stacijas, kuras izbrauca, bet arī viens no otra. Vilciena ātrumu palielina vēl tas, cik lieko mēs no sevis nometam un cik gaismu sevī ielaižam. Paskatījos arī sevi pie viena – cik tad tumsas un gaismas proporcija ir manī un man parādīja kājas no ceļiem uz leju melnas un tad ka aptuveni 25% manī ir vēl tumsas. Sapratu, ka ir uz ko tiekties un ka viss notiek pareizi. Tagad atnāca tāda vīzija, ka tad, kad visi vienā vilcienā sēdošie atbrīvosies no smagās nastas, tad vilciens uzņems gana lielu ātrumu, lai paceltos gaisā kā raķete. Un tas ar katru brīdi būs aizvien reālāk, jo viens vilciens attālinās no otra. Vēl kas visu šo informācijas buķeti papildina ir mans sapnis šonakt. Kad pēc Maiju kalendāra ir enerģija, kuru sauc par sapņu pasauli, šajās dienas kosmoss un dvēsele runā ar mums caur sapņiem. Un sapnī man bija aina, kurā man izkrīt visi zobi. Pa trīs, pa četri kopā – pie tam kopā ar daļu no žokļa nāca tie zobi. Viņi pat īsti neizskatījās pēc manējiem. Bet nu krāmēju es no mutes ārā un sanāca man pilnas abas saujas. Tai brīdī pamodos. Un man tā kā tik specifiski tiek iezīmēts sapnis un esmu pamodināts uzreiz pēc tā, lai neaizmirstu. Pēdējo reizi, kad izkrita zobs sapnī, tad nākamajā dienā nomira attāls radinieks. Kas būs šoreiz, atliek tikai minēt. Līdz šim tikai divas reizes biju sapnī redzējis, kā zobs izkrīt un abas reizes nomira attāli radinieki. Tagad izkrita ļoti daudz zobi, taču laikam ne visi. Tas man lika aizdomāties tikai par vienu, ka būs daudz mirušo. Es tikai kā jau liels egoists būdams domāju – kā es visiem saviem radiem spēšu bēres noorganizēt, ja neviens cits viņiem nebūs palicis Nu no šī sapņa palika baisi. Protams, no rīta izejot ārā gaiss bija daudz tīrāks un gaišāks. Daudz cerīgāks un gaismas piepildītāks. Redzu arī kā tēmas, kuras līdz šim apzinājos kā tumsu, vairs mani neinteresē un tajās vispār nav enerģijas, lai šīs tēmas piemēram covid spētu mani pārņemt. Tas viss šķiet tik tukšs, ka tas vairs nespēj raustīt. Un ir tā, ka ja kādreiz šīs tēmas provocēja, tad tagad gluži vienkārši vairs neinteresē. Un caur to es saprotu, ka tumsa zaudē savu pārspēku, plus sanāk diezgan veiksmīgi atslēgties no sistēmas. Kas vismaz mani priecē. Līdz šodienai bija sajūta, ka kaut kas vēl scenārijos varēs mainīties. Taču no šodienas ir sajūta, ka tie scenāriji, kādi ir izvēlēti, tādu arī iesim. Līdz ar to vairs krasas izmaiņas sajūtās visticamāk nebūs, vismaz par to, kas kā attīstīsies tālāk.Tā kā mans rezumē ir šāds. Viss notiek ļoti labi, labāk kā iecerēts – kaut gan ambīcijas bija lielākas. Taču lai sasniegtu lielus rezultātus, ir jābūt lielām ambīcijām un lieliem mērķiem. Tikai tā mēs varam sasniegt maksimālo iespējamo rezultātu. Un tagad ir skaidrs, ka jāturpina tikai strādāt, vēl neatlaidīgāk, vēl fokusētāk un jāturpina tiekties uz gaismu. Jāturpina klausīties tikai sevī, tikai savās sajūtās un savā sirdsbalsī un neatlaidīgi jāiet tur, kur sirds ved. Manas sajūtas pagaidām saka, ka iekursim uguni 24.12.2020. Plkst 12:00 un pirmajā janvārī, lai ar abiem šiem rituāliem pastiprinātu inerci jau uzsāktajam. Dosimies droši vien uz kādu svētvietu, lai aktivizētu tās enerģiju un veidotos sinerģija starp zemi, mums pašiem un kosmosu. Un pārējo laiku aktīvi veltīsim katrs sev pēc iespējas vairāk, lai kultivētu sevī gaismu, paplašinātu apziņu un ļautu sev gan piepildīties ar gaismu, gan plesties plašumā. Iesaku un novēlu to arī visiem Jums, ar kuriem mums ir pa ceļam. Lai gaisma vairojās un ienes visu mūsu dzīvēs brīvību un mīlestību.Lai top !!!Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *