Veselība

Dzīvē daudz kas ir mainījies un strauji mainās, nāk iekšā aizvien jauna informācija un aiziet vecā, kura vēl nesen šķita tik aktuāla. Ir sajūta, ka kosmoss ir vedis daudz gadus caur garīgajiem plāniem un tagad izteikti liek pieķerties pie fiziskā plāna. Interesanti ir tas, ka tas notiek gan mikrokosmosā kārtojot veselību, gan makrokosmosā iekopjot augļu dārzu un visa informācija ļoti interesanti pārklājas un saaužās ar visu, kas ir apkārt. Mani burtiski nevar dabūt ārā no dārza, no eksperimentiem ar kompostu un augsni, no dobju iekopšanas pēc pilnīgi citām metodēm, kā to darīja mani vecāki, vecvecāki un droši vien arī iepriekšējie senči. Pēc metodēm, kuras nāk no senas pagātnes. Tas viss kaut kā iet kopā ar globālajiem notikumiem, kas liek saprast, ka bez sava dārza drīz vairs neizdzīvot ekonomisku apsvērumu dēļ, taču galvenokārt veselības dēļ, jo sen vairs nevienam nav noslēpums, ka lauksaimniecības industrija ir tik samaitāta, ka tās ražotā produkcija ir bīstama veselībai. Un veselība savukārt ir tēma, kurai urbjās cauri Aiga. Un tas atkal perfekti pārklājās ar to, ko daru dārzā. Abi esam abās tēmās, taču katrs savā nedaudz dziļāk un rokot dziļāk, gribās dalīties ar informāciju, kas šķiet tik svarīga, lai ieraudzītu kopainu par to, kas notiek šajā pasaulē. Katra informācijas daļiņa ir kā puzles gabaliņš, kuru liekam un viss tik ideāli liekas kopā, ka tā aina, kas veidojusies no bērnības, tikai paplašinās. Un tāpēc ir sajūta, ka jādalās, lai tas iet plašumā, jo informācija var noderēt jebkuram.Šoreiz gribēju padalīties ar savu skatpunktu par to, ko raksta Entonijs Viljams savās grāmatās. Tā ka man patīk iedziļināties, ieraudzīt pamat būtību un tad informāciju izfiltrēt, lai nav jānēsā līdzi milzīgi apjomi informācijas. Tad mēdzu visu noreducēt līdz pašam minimumam, lai man dzīvot vieglāk. Kaut arī, lai ieraudzītu kopainu par to, kā darbojās mūsu ķermenis, ir jāizlasa visas viņa grāmatas un dažas vietas pat vairākkārt. Jo tam visam ir ļoti liela nozīme. Katra mazākā detaļa ir nozīmīga, lai rastos izpratne. Atstāstīts teksts rada tikai virspusēju ieskatu un tas ir nepilnīgs, līdz ar to nerodas motivācija kaut ko darīt. Jo ieradumam ir milzīgs spēks. Bet veselības tēma un mūsu ēšanas ieradumi ir pilnīgi un galīgi kaitīgi. Mēs ēdam tik kaitīgi, cik vien tas ir iespējams. Plus vēl tagad pārtika kļuvusi toksiska. Tas viss nosēdina mūsu aknu. Un tieši akna ir tā, par ko gribās uzrakstīt. Akna ir var teikt pats svarīgākais orgāns, kurš jāuztur darba kārtībā, lai mēs būtu veseli. Akna nodrošina aptuveni divi tūkstoši funkcijas. Tās visas es nevarēšu uzskaitīt, bet galvenais, ko tā dara – ir tas, ka tā nodrošina visus orgānus ar visu nepieciešamo. Tā ņem no pārtikas to, kas tajā ir un pārveido to tajā, kas cilvēkam vajadzīgs, lai nodrošinātu visas sistēmas funkciju. Taču akna rūpējas arī par to, lai mēs sevi nenoindētu. Un tā cenšas dabūt ārā no organisma visu kaitīgo un nepieļaut tā nonākšanu asinīs. Un te gan gribas nedaudz uzskaitīt to, kas man palicis spilgtā atmiņā par to, kas noslogo aknu. Sākšu ar to, ka mums visiem ir ļoti vāja vai švakas koncentrācijas kuņģa skābe, kas dod iespēju mūsu zarnās nonākt visādiem patogēniem un nesagremota, ar skābi nepiesātināta pārtika zarnās pūst, radot amonjaku, kurš caur zarnu sieniņām nonāk mūsu organismā. Skābi kuņģī var uzlabot un atjaunot, dzerot seleriju kātu sulu, jo tā satur daudz nātriju un tieši tādā formā, kādu organismam vajag, lai ražotu sālskābi visiem pārtiku veidiem. Ja skābe nav pietiekama, zaru sieniņas pateicoties pārtikai, kuru ēdam, aptuveni līdz divdesmit gadu vecumam ir noārdītas un kļuvušas ļoti caurlaidīgas. Tas arī ir vecums, kad manā skatījumā cilvēks sāk novecot, jo akna jau tiek pārslogota. Aknu pārslogo arī tāda lieta, kā hroniska dehidrācija, kura ir praktiski viesim. Ķermenis pie tās ir pieradis, taču tas sabiezina asinis un neļauj tām brīvi cirkulēt organismā, kas savukārt ļauj smagajiem metāliem nogulsnēties lēnākajās asinsrites vietās, piemēram locītavās, pēdās, plaukstās un smadzenēs. Smagie metāli nogulsnējas tur, kur gravitācija un lēns asinsrites ātrums tos noliek. Savukārt smagie metāli ir ideāla pārtika vīrusiem, kuri mājo gandrīz katrā no mums, jo imunitāte ir tik vāja, atkal pateicoties ēšanas paradumiem, ka nespēj ar tiem cīnīties pilnvērtīgi. Smago metālu uzņemšanas veidi ir tik daudz, ka var tikai pabrīnities. Visbiežāk sastopamie ir alumīnijs, Varš un dzīvsudrabs. Alumīnija trauki, alumīnija follijs, vara santehnika un trauki. Kā arī sudraba plombes, medikamenti, vakcīnas, plus vēl lidmašīnas – kuras tieši šo kombināciju smidzina virs galvas. Tas viss nodrošina mums gana lielu smago metālu piesātinājumu organismā. Vēl aknas resursu samazina trekns ēdiens, kas ir Latvijas lepnums . Tauki nedrīkst nonākt asinsritē, tāpēc akna liek izstrādāt žulti, lai tos šķeltu, bet nereti mēs uzņemam taukus tik daudz, ka tā netiek galā ar visiem un tad tā cenšas noglabāt taukus sevī. Un tad, kad vairs nav vietas, tad noglabā ap sevi. Taču kad resurss ir pavisam mazs un cilvēks sācis aptaukoties, tad arī šo procesu akna nespēj veikt pilnvērtīgi un asinīs nonāk tauki, kas vēl samazina asinsriti, jo asinis kļuvušas pavisam biezas. Tas bremzē pilnīgi visus procesus un uzliek sirdij milzīgu slodzi.Vēl aknai jāneitralizē adrenalīns, kuru mūsu dzīves apstākļi spiež izstrādāt gandrīz visu laiku. Mēs dzīvojam tādā adrenalīna zupā, ka mums vajadzīga kafija, lai paceltu adrenalīna līmeni asinīs un sāktu kustēties no rītiem, jo citādi ķermenī nepietiek jauda. Adrenalīnu palīdz izstrādāt kafija un kofeīnu saturoši produkti, tādi kā zaļā/melnā tēja, šokolāde un pati kafija. Adrenalīnu palīdz izstrādāt stress – stress par jebko. Un tā kā stresu rada mūsu dzīves ritms, kad vienmēr kaut kur jāsteidzas, kaut kur jāpaspēj, jānodzīvo no algas līdz algai, utt.. Arī elektroierīces nepārtraukti rada mums stresu. Tā kā adrenalīns mūsos ir daudz . Un virsnieru dziedzeri ir pārslogoti. Paralēli tam mēs ēdam toksīniem un smagajiem metāliem bagātu pārtiku, kas arī aknai ir jāneitralizē un ja nevar tos izvadīt ārā, tad tie ir jānoglabā. Un tas atkal samazina aknas resursu. Tad vēl nāk pesticīdi, kuri atrodās gaisā vai nonāk zemē ar lietu! Sadzīves ķīmija, naftas produkti, apģērbs – kurš pilns ar toksiskām krāsām un pesticīdiem, ar kuriem miglo kokvilnas laukus. Plastmasa un daudz kas cits. Mēs dzīvojam ļoti toksiskā pasaulē un ļoti toksiskos ķermeņos. Lai akna ar to visu tiktu galā, viņai ir jāpalīdz. Un pats minimums, ko var darīt, ir:No rītiem iedzert citronu sulu ar ūdeni un medu, ja ir vēlme. Aptuveni vienu citronu uz 500ml ūdens . Tas tam, lai izskalotu no organisma to, no kā akna pa nakti atbrīvojusies. Tad pēc tam tukšā dūšā iedzert seleriju kātu sulu – aptuveni 500ml. Seleriju sula ir ļoti veselīga un ļoti daudz ko dod. Taču tādos lielos vilcienos tas ir C vitamīns, kurš ir tieši tādā formā, kādā tas ir vajadzīgs mūsu orgāniem un organismam imunitātei. Un selerijā ir vairāki veidi nātrija klāsteru, kuri ir ideāls būvmateriāls, lai ražotu visus septiņus veidus kuņģa sulu, kuras pamatā ir sālskābe. Tad ir jāēd daudz augļi un dārzeņi svaigā veidā. Un pēc iespējas mazāk treknuma – gan augu izcelsmes tauki, gan dzīvnieku izcelsmes tauki! Un tas viss bez piena produktiem. Sanāk ka augļi ar saldējumu vai dārzeņi ar krējumu aknai dzīvi tikai sarežģīs. Jāēd augļi, lai mineralizētu zobus, kaulus un pašu ķermeni, kā arī lai uzņemtu glukozi, kas ir pati galvenā degviela aknām. Tātad daudz augļu. Daudz dārzeņu un zaļumu! Jo tie palīdz attīrīt organismu un visādi citādi to pasargāt. Augļi un dārzeņi palīdzēs arī organismā un asinīs pacelt ūdens līmeni. Līdz ar to asinis kļūs šķidrākas. Izrādās ka gurķu vai arbūzu sula ir daudz veselīgāka mūsu organismam par vienkārši ūdeni. Tādēļ ja nevar iedzert ūdeni, tad jāēd augļi. Un protams ogas – ogas ir superfoods!! Visa veida ogas, jo īpaši mellenes.Svarīgi ievērot intervālu, ne lielāku par pusotru stundu, jo ja neuzņemam glukozi pusotru stundu, tad virsnieru dziedzeri izstrādā adrenalīnu, lai nodrošinātu orgānu pilnvērtīgu funkciju un tie neietu bojā. Tas ir tas brīdis, kad gribējās ēst un pēkšņi šī ēstgriba pāriet un viss notiek tālāk. Tad adrenalīns aizgāja asinīs. Vai tad, kad sagribās ēst, tad iedzert kafiju, tas vispār ir bonuss aknām, kas neko labu nu patiešām tām nedod! Esmu sapratis, ka ja ir dažādu vīrusu radīti simptomi, tad lietai ir jāpieiet nopietni, jāatsakās no daudz kā un savā ēdienkartē jāievieš daudz kas jauns. Taču ja pašsajūta ir normāla un dzīvē nekas nekaiš. Tad lai nodrošinātu pilnvērtīgu aknas funkciju, ir jādara dažas lietas. Jādzer citronūdens – Katru rītu:)Tad seleriju kātu sula – Katru rītu 30 min pēc citronu sulas.Tad jāizvairās no trekna līdz pēcpusdienai. Un jāsamazina treknais vismaz par 30 procentiem. Jāēd svaigi augļi un dārzeņi, cik vien var ieēst un cik vien bieži iespējams.Un tici man – pēc pāris dienām jau sajutīsi uzlabojumus. Pēc kādas nedēļas ķermenis paliks vieglāks, kļūs vieglāk kustēties, elpot, izturēt karstu sauli vai lielu salu. Tad ir cerība, ka ap četrdesmit akna neapstāsies un nesāks stagnēt, vai ja ir jau pāri četrdesmit, tad akna atsāks darboties un beigsies novecošanās un aptaukošanās procesi.Šoreiz beigšu, varbūt kādreiz atkal kaut ko uzrakstīšu. Šoreiz gribējās tikai bišķiņ padalīties ar to, cik akna mums ir svarīga un ka tā ir pirmā, par ko jārūpējas, ja ir jebkādas veselības problēmas. Jo tieši sagurusi gurdena akna ir cēlonis praktiski visām slimībām. Ceru, ka kaut kas no šī noderēs. Lai arī neizstāstīju pat vienu procentu no tā, ko Entonijs raksta. Informācija ir daudz un varbūt pamotivēšu kādu pieķerties un izlasīt kādu grāmatu, jo tās patiešām veido kopainu un palīdz ieraudzīt kopskatu. Informācija ir tik daudz, ka rakstot nezin ko pieminēt un ko nē. Liekās ka jāraksta viss, bet to jau ir izdarījis Entonijs un tāpēc iesaku palasīt vismaz par aknu. Tas izmainīs domāšanu par to, kas mēs esam un par to, cik svarīga ir akna mūsu veselībā.Lai visiem tīra un vesela akna Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *