Turpinot aizvakardienas tēmu…

Vakardien viss pārslēdzās un iegāja citās sliedēs. 
Pazuda jebkāda interese par to, kas notiek Latvijā un pasaulē. Radās pat sajūta, ka visa šī afēra ir tam, lai mūsu uzmanību pastiprināti pievērstu tam, ko tumsa dara. Taču pēc meditācijas sapratu, ka īsti tā nav. Ka tie notikumi, kas notiks šī gada decembrī, ir tie, dēļ kuriem tāda steiga un panika. Kāpēc tādā mērkaķa ātrumā visu vajag paspēt. Taču izskatās, ka pirmo reizi izšaus sistēmai un mums korķus jau līdz gada beigām, un tam nebūs nekāds sakars ar slaveno vīrusu. 
Kaut kas ļoti spēcīgs notiek zemes dzīlēs un kosmosā, kas liks mainīties pilnīgi visam.
Un to nevarēs apturēt neviens. Es teiktu, ka vīruss bija tāds modinātājzvans, lai mēs paspētu pamosties. Man ir arī dalītas sajūtas par to, kāpēc drebuļi, galvas sāpes un citi neizskaidrojami simptomi, tai skaitā bailes, dusmas un agresija. 
Es domāju, ka katrs šis enerģijas vilnis, kurš nāk pēdējā laikā jau reizi nedēļā vai retākais reizi divās nedēļās. Ir tas, kas nāk no kosmosa. Tas ir kā kosmiskais sirdspuksts. Un katrs šis vilnis ir tik spēcīgs, ka uzspiež uz visiem mūsu blokiem. Ja ļaujamies vai pat ja neļaujamies, lielu daļu tas aizskalo no mums. Un katru reizi pēc šādiem viļņiem notiek lēciens apziņā. 
Es nezinu, kas īsti notiks, bet runā par saules vētrām, runā par eksploziju zemes kodolā, par saturnu un jupīteru, kuri satiksies, par saulgriežiem, par pārmaiņu virpuļa sākšanos jau pēc divām dienām. Manas sajūtas to visu apstiprina, ka būs lielas pārmaiņas un ir sajūta, ka tas notiks ātrāk kā es biju domājis. Un ir sajūta, ka tas nebūs viens sprādziens, tie būs daudzi ar nelieliem laika intervāliem, līdz notiks kāds vibrāciju lēciens planetārā līmenī. Runā, ka katrs šis sprādziens un lielās transformācijas paņems daudz cilvēku un tas viss būs pirms sāks vispār kādu vakcinēt. Man vispār tās vakcīnas liekas tāds blefs. 
Es vel neesmu drošs, bet ir sajūta, ka jau šogad sistēmu nogāzis no kājām un tā vairs nespēs funkcionēt, ka pat pusi no savām funkcijām tā nespēs veikt. 
Iespējams pat saules vai zemes vibrāciju izmaiņu ietekmē var pazust elektrība, kas liecina par to, ka pazudīs viss, pie kā esam pieraduši. 
Tāpēc ir svarīgi katru dienu runāties ar Eņģeļiem, ar Garu – lai uzskaņotos uz tām vibrācijām un aizvien labāk dzirdētu, ko viņi saka. Nav nekad bijis tik svarīgi dzirdēt savu intuīciju kā tagad. Jo ar prātu nevarēs izdomāt neko. 
Ja ir sajūta, ka decembra otrajā pusē jāpamet pilsēta, tad tā jādara. 
Ja ir sajūta par to, ka jāiepērk pārtika vairākām dienām vai uz nedēļu, tad tā jādara. Ja ir sajūta, ka jāiet prom no darba, tad tā jādara. Ja ir sajūta, ka jāizņem no bankas uzkrājumi, tad tā jādara. Jo var gadīties, ka pēc 21.decembra nekas vairs nebūs kā tas ir šodien un bijis pirms pus gada. Es nezinu, kas notiks, bet kaut kas notiks un tā kā personīgi es gribētu, lai sistēma izšķīst, tad iespējams to pievelku aiz matiem. Bet kaut kas notiks un es nevaru pateikt kas. Katrā ziņā enerģētiski būs lielas izmaiņas – vai tas būs fiziski, nezinu. 


Katrā ziņā šobrīd ir svarīgi celt savas vibrācijas un katru dienu tās noturēt pēc iespējas augstākā frekvencē, jo ja būs kāds vibrāciju lēciens, kāda eksplozija, saules vētras, atslēgta elektrība vai kas tamlīdzīgs, tad tieši atrašanās augstās vibrācijās būs tas, kas noturēs virs ūdens. Vai tik 21.decembris nav tas brīdis, kad titāniks paiet zem ūdens pilnībā un tas vairs nav redzams virs ūdens. Brīdis, kad veidosies milzīgs atvars, kurš raus visu sev līdzi, kas būs tuvumā. Tāpēc iesaku atslēgties arī no procesiem uz titānika, kur tuvojās bunts un galvenie buntotāji sāk strīdēties par to, kurš stāvēs pie kuģa stūres. Vieni grib vēl paspēt novakcinēt visus pasažierus un uzvilkt maskas. Taču neviens neredz, ka kuģis tūlīt paies zem ledaina ūdens, kur nebūs vairs nozīme ne maskām, ne vakcīnām. 
Tādas sajūtas man atnāca rakstot un vispār vakardien!
Pieļauju ka nobrucinot sienu un izgaismojot dažādas vietas sistēmā ar gaismas bumbām, es atbrīvojos no uzkrātajām dusmām uz sistēmu. Un tagad tā vairs man diži neinteresē. Ir sajūta, ka jāfokusējas uz sevi, uz gaismu, uz brīvību un savu intuīciju. 


Viss strauji mainās un es to jūtu. Redzu kā pašam katru dienu mainās attieksme pret lietām, redzu kā Puriņš mainās, jo iet cauri laika plūsmai. Redzu kā vēl kaut kas mainās. Un tas notiek tik intensīvi kā nekad. Tā ka pasaules redzējums nomainās vienā dienā pilnīgi pa 180 grādiem. 


Būsim gatavi jebkam un nebūs jāviļās sevī!Būsim gatavi visam, kas var notikt . Klausāmies intuīcijā un ļaujamies jau tagad, jo dienu jo tas būs svarīgāk. Un tad jau iespējams tiksimies uz kādām krustcelēm šajos pārmaiņu laikos.

Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *