Saikne ar Debesīm…

Tur, kur nav Dievišķā esamība – tur enerģijai nav nekāda saikne ar Debesīm! Vienu dienu šāds teikums man noskanēja sevī.. jo ilgu laiku biju jautājusi Debesīm – kamdēļ daudzkārt pēc kādas tikšanās ar cilvēkiem, jeb aizdošanās uz pilsētu pa darīšanām, jeb vēl pēc dažādām lietām ārpus mājas… ir enerģētisks bezspēks, tāda kā sevis pazaudēšana un ilgu laiku vērojot, ļoti zemu vibrāciju transformēšanas klātesamība! To, ka mijiedarbojoties ar pasauli tas tā ir, es zinu jau sen.. taču esmu jautājusi par detalizētāku skaidrojumu! Jo izprotot to, kā viss notiek mēs varam kaut ko darīt, mainīt šīs lietas sakarā Kad sadzirdēju šo teikumu sevī ” Tur, kur nav Dievišķā esamība – tur enerģijai nav nekāda saikne ar Debesīm!” … tad tas sāka manī šķetināties kā kamoliņš, kura pavedienu pa mazītiņam gabaliņam velku un tas veras vaļā:)))Tad, kad mums ir saikne ar Debesīm…. tad mēs dzīvojam ar apziņu, ka mūsu dzīves katrā mirklī ir Dievs. Ka tas ir klātesošs un ka kats mirklis ir veidots kopā ar Dievu! Kad mums ir saikne ar Debesīm…. tad mēs esam iekšēji mierīgi, apzināti, fokusēti, klātesoši šajā mirklī un mūsu enerģija ir mūsos kā tāds ģenerators, kas rada to, ko ģenerējam un veido mūsu dzīvi! Tā ir tāda Dievišķas klātesamības sajūta, kad mēs jūtam, ka mēs nekad neesam vieni, ka mēs esam bezgalīga Neredzamā Dieva redzamā daļa, kura pieredz savu pieredzi un rada to, ko izstaro! Tas patiesībā ir kas unikāls…. kad tu esi un tev nav robežu…. un viss, kas notiek, tas notiek apzināti saprotot, ka tas ir kopdarbs ar Dievu, nevis kaut kāda nejaušība vai sakritība! Dievs nevaino, nenosoda, nekontrolē, neprātuļo par pareizo vai nepareizo! Dievs mīl un caur šo mīlestību viņš rada. Dievs neiedveš mūsos vainas sajūtu. Dievs nerada mūsos kompleksus. Dievs nestāsta mums, ka mēs darām nepareizi…. Viņš mums vienkarši ļauj piedzīvot to, ko esam izvēlējušies, lai caur šo pieredzi mēs sevī mainītos un kļūtu par mīlestību aizvien izteiktākā, patiesākā un skaidrākā izpausmē! Un tur, kur nav Dieva… tur šī visa nav… tur nav mīlestības, nav sapratnes, nav cilvēcības. Tur nav nekā… jo tur Dieva nav! Un kad aizdomājas dziļāk – tad Dievs uz šīs zemes nav un netiek ielaists tik daudz vietās, ka mazliet baisi paliek! Sistēma, zem kuras ir skolas, bērnudārzi un viss izglītības process; visas valsts iestādes un viss, kas ar tām saistīts un kas kontrolē kaut ko, kas ir zem viņu paspārnes! Mūsdienās nu jau arī lauksaimniecība un lopkopība, kur ir kontrole un vara pār to, kā kam jāaug un kā kas būs! Bankas, baznīcas un reliģijas, medicīna, un vēl ļoti daudz kas cits, kur valda sistēmiska darbība, kontrole… kurā nav Dievs un nav saikne ar Debesīm! Šajā visā Dievs netiek ielaists…. tātad šajā visā nav mīlestības kā tādas. Un nekad tā nav bijusi! Un kad mēs kalpojam šim visam ar savu enerģiju, tad mēs arī paši sevī šo Dievu neielaižam, jo sistēma to nepieļauj. Vai ja ir retums, kad tas notiek, kad šis Dievišķais aspekts ir tik ļoti spēcīgs un klātesošs cilvēkā… tad vai nu tas tiek nogalināts un izrauts ar saknēm, vai tas izlaužas un aiziet prom no tā, kas to nemitīgi apspiež. Viss šis kontrolējošais un varas pilnais neietver sevī ne kripatiņas no Dievišķās esamības! Un ja kāds, kurš šo Dievu sevī apzinās, mijiedarbojas ar šo visu… tad lai šo Dievišķo apziņu noturētu, ir jābūt stipriem savā Garā, Dvēseliski gaišiem un tīriem, jo mijiedarbojoties it viss, kas nāk pretī kā enerģijas apmaiņa, kura notiek vienmēr, ir Dievišķās klātbūtnes neesamība! Kad es šo aptvēru, tad ieraudzīju tik plaši šo visu, ka man pazuda jautājumi par jebkāda veida enerģētiskajiem kritumiem un to, kad saproti, ka enerģija kļūst lēnāka un tā sāk stāties. Jo praktiski viss, kas ir pilsētā un ar ko mijiedarbojamies – ir bez Dieva klātbūtnes! Un ne tikai pilsētā… Jeb tas ir ar ļoti ļoti ļoti maz Dievišķo sevī! Un mums ir jābūt enerģētiski ļoti stipriem, lai ar savu gaismu un mīlestību, noturētu sevi un savu energolauku, lai viss, kas esam mēs, paliek mūsos! Lai šī Dievišķā apziņa par Dieva esamību katrā mirklī ir mūsos arī tad, kad esam izdarījuši visu pilsētā, pabijuši kadā valstiskā iestādē, nerunājot jau par to, kad esam visu dienu pavadījuši izglītības iestādē vai vēl kaut kur, kur šī Dievišķā klātbūtne nav! Jo sistēma sevī Dievu neielaiž.. viņš tur nav gaidīts jeb aicināts! Un ja tas tur ienāk… tad tas pēc iespējas ātrāk tiek izmests ārā! Uz šo visu var paskatīties no daudz pusēm un ieskatīties arī sava ikdienas dzīvē… kurās lietās, darbos un situācijās mēs paši savā dzīvē šo Dievu neielaižam! Un tas noteikti ir viss tas, kur valda kontrole, sistēma un vara pār kādu! Tur mums ir laiks palaist vaļā veco, lai tajā ienāk mīlestība, kura veiks savas izmaiņas un viss piepildīsies ar dievišķo esamības sajūtu! Jo arī šīs lietas ikdienas dzīvē atņem enerģiju, nevis dod un rada ko skaistu!:)Lai top katrs mūsu ikdienas mirklis mīlestības un Dieva piepildīts! Lai mēs sevī nesam un noturam šo Dievišķo apziņu, Jo Tikai ar šo apziņu dzīvojot mūsu saikne ar Debesīm top aizvien spēcīgāka! Tā nostiprinās un ar katru mirkli aizvien izteiktāk ir apjaušama! Sirdssiltu šo saulaino dienu mums katram Aiga

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *