Manas pēdējā laika atklāsmes un sajūtas

2012.gada 21.decembrī tika apgriezts smilšu pulkstenis un atskaite sākās. Jau tad man teica, ka laika vairs nav – nav laiks muļķoties, ākstīties un lieki tērēt laiku. Ja gribās ieiet jaunā gaismas laikmetā, tad pēdējais brīdis ir sākt bruģēt ceļu uz šo jauno pasauli. Bruģēt ar domām un ar darbiem, transformējot sevi. Uzņemoties atbildību par visu, ko esmu izdarījis un izdarīšu, caur to mācoties un izprotot radīšanas procesus. Šis laiks bija iemācīties radīt, radīt konstruktīvi. Būt vērstam uz attīstību saskaņā ar dabu, planētu un kosmosu kopumā. Šis laiks bija tam, lai mācītos, jo jaunajā gaismas laikmetā neielaidīs tos, kas ģenerē kaut ko destruktīvu. Kā piemēram būt par patērētāju vai atbalstīt šo procesu. Nevis radīt, bet tērēt. Tie, kas visu šo laiku ir nomodā, ir aktīvi mācījušies un praktizējuši, lai ietu uz priekšu, tos arī vismazāk skar visi pasaulē notiekošie procesi. Tie tagad sēž lauku namiņos pie kamīna, dzer tēju un dara kaut ko sev aktuālu. Visu šo laiku smiltis bira no augšējās daļas apakšējā, šogad smilšu pulkstenis sasniedza atzīmi viena minūte jeb 60 sekundes, kuras beigsies šī gada decembrī. Un atskaite būs beigusies. Beidzās atskaite laikam, kurš bija dots izvēlēties, kurā pusē nostāties. Radītāja vai patērētāja. Gaismas laikmetā var izdzīvot tikai radītāji, tikai tie, kas rada ar katru darbu un katru domu gaismu. Jo tur viss notiek ļoti ātri. Viena negatīva doma un viss var aiziet pa pieskari. Tāpēc tur nenonāks tie, kas domā kaut bišķiņ destruktīvi. Vai kuros vēl ir patērētāja gars. Tos neielaidīs nevis Pēteris, nevis kāds cits apsargs, bet gan fizikas likums, jo katra nedabīgā doma mūsos ir kā liekā bagāža, kura nes savu svaru. Man patika alegorija, kuru viens draugs man pateica. Uz jauno pasauli būs neredzams tilts, pār kuru būs jāiet. Tiks pāri tikai tie, kas paļausies uz to, ka tilts tos noturēs un tiks pāri tie, kuri būs gana viegli savā enerģētikā, lai gaisa plūsmas, vai enerģiju plūsmas spēj tos noturēt gaisā. Gaismai atdaloties no šīs pasaules, šī pasaule kļūs ļoti smaga, jo neviens vairs tumsu netransformēs. Līdz ar to tie, kas paliks šeit ar savu smagumu nokritīs aizā grabēdami kopā ar visiem pārējiem. Šis gads mums visiem ir kā modinātāja pulkstens par to, ka jāpošas ceļā, jāiet uz neredzamo tiltu. Karavāna ir uzsākusi savu ceļu. Tie, kas kārtīgi strādājuši, tiks pāri! Pārējiem tā būs laba laime vai sanāks, vai nē. Bet atpakaļ ceļa vairs nav. Mēs visi ejam uz aizu pie gaismas tilta. Kuri nobīsies, tos nogrūdīs no klints tie, kas stāvēs aiz muguras. Tas būs smags laiks tiem, kas nupat ir pamodušies un ir pārāk augstās domās par sevi. Aizmigušie varbūt paspēs pamosties kritiena brīdi, bet varbūt tā arī nepamodīsies. Reinkarnācijā krituši nonāks uz planētas, kurā ir līdzīga vibrācija kā šai planētai. Pamodušies nonāks uz jaunās šīs zemes versijas. Tas tā notiks, ja nepamodīsies visi. Taču paskatoties apkārt nav sajūta, ka līdz decembrim varētu paspēt pamosties visi. Ja pamodīsies visi, tad iestāsies zelta laikmets. Būs jāaizslauka visa sistēma mēslainē un jāatbrīvojas no visas tumsas, un to var izdarīt tikai tad, ja visa cilvēce kopumā un katrs pats kā indivīds apņemas to darīt. Taču izskatās, ka lielākā daļa ir pieraduši dzīvot mēslainē un ar to ir samierinājušies. To var redzēt lauku sētas – kā tās aizaugušas ar lūžņiem un krāmiem, un nevienam tie netraucē. Dzīvo sūdu čupas vidū un smaida! Tāpēc ticamāks ir otrs scenārijs ar kvantu pāreju, kad ejot cauri vorteksam tiks atdalītas zemās vibrācijas no augstajām. Kas mūsos dominēs, pie tā mūs pieskaitīs vai virpuļviesulis saraus gabalos, ja kaut ko nespēsim palaist vaļā. Šis masku šovs nevarētu notikt bez Dieva līdzdalības un no Dieva skatpunkta tas ir tam, lai mēs beidzot ieraudzītu cik brīvā pasaulē mēs dzīvojam, cik piesārņotā un briesmīgā vietā esam, un turklāt paši to esam radījuši. Jo mēs esam radītāji 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā un tas, ka esam zombiji, nav attaisnojums tam, ka radām ne to, ko gribam. Tā ir mūsu brīvā griba būt zombijiem, patērētājiem un sātana kalpiem, vai radīt. Sātans izvēlējās neradīt un izmantot Dieva apspiesto daļu, lai tā rada. Tie, kas nerada, ir sātana vergi. Viņi tikai patērē un ražo atkritumus. Tikai tie, kas apzinās, ka ir radītāji, nekalpo sātanam. Šie visi procesi tik ļoti pastiprina polarizāciju, ka to nevar vairs nepamanīt. Katram pašam ir jāpasaka atklāti, kurā pusē esi. Un te ļoti vienkāršs veids kā to pateikt tiek piedāvāts. Uzvelc masku un esi vergs sātanam tik ilgi, kamēr tu viņam apniksi! Vai nevelc masku un sāc ģenerēt sev svaigu gaisu ko elpot. Gaiss ir Gars! Un Gars ir mūsu katra Augstākais Es. Mūsu ķermenis ir mūsu templis. Un ja Garu neielaiž templī, tad tāda sekta vien sanāk. Tā kā var teikt, ka tie, kas valkā maskas, ir fanātiski sātana piekritēji. Caur šo izvēli mēs skaļi pasakām kosmosam, kurp vēlamies iet! Vai kalpot sātanam, vai atgriezties pie Dieva gaismā. Un cilvēki savu izvēli jau ir izdarījuši. Vēl daži varbūt paspēs atteikties no kalpības, jo šobrīd to vēl var izdarīt. Taču pēc decembra vilcienā vairs neielekt, tas būs uzņēmis ātrumu un durvis vaļa nevērs. Man pašam liels prieks, jo es arī negribu ar tādiem cilvēkiem dzīvot uz vienas planētas. Taču vēl daudz kas var mainīties. Un tas atkarīgs tikai no mums, no tiem, kas apzināti rada. Mēs spējam radīt pārmaiņas, taču pie tām ir neatlaidīgi jāstrādā. Vēl ir iespēja pamosties daudziem, vai iekrist dziļāka miegā, vai tieši aizmigt. Jo daudzi tajā pašā 2012.21.12 pamodās, sapriecājās, atvēra ezotēriskās skolas un aizmiga. Kas notiks tagad, tas atkarīgs no mums – no tā, cik ļoti spēsim noturēt vibrācijas. Jo tumsa spiedīs un tumsa vairosies, un būs sajūta, ka viss ir zaudēts un tā būs līdz decembrim. Bet mūsu uzdevums ir turēt sevī gaismu! Mēs pa tiešo nevaram nevienu ietekmēt, bet ja kāds uzprasās, tad ar viņu vajag aprunāties, tas daudz var mainīt. Pilnīgi iespējams, ka līdz decembrim notiek brīnums un visi atsakās no sistēmas un ir gatavi izstrebt to, ko savārījuši un tad paliks pavisam interesanti dzīvot. Pagaidām mēs ieejam tunelī, kura galā būs gaisma, taču to vēl neredz, tāpēc ieejot tunelī paliek aizvien tumšāks. Tāpēc iedegsim savu iekšējo gaismu, lai tunelī neapmaldāmies un atrodam izeju no tā.Viss šis karnevāls notiek ar Dieva līdzdalību, jo Dievam ir līdz kaklam visa šī liekulība. Viss tas, ka teorijā un fb esam gudri, visus mācam, bet praksē turpinām audzēt savu patērētāja garu, domājot kā nopelnīt, kur nopirkt, kam pārdot. Nevis domājot kā radīt kaut ko skaistu šajā pasaulē. Nav vairs jēga nevienu mācīt, nav vairs jēga no garīgajām praksēm un ezotēriskajām skolām. Nav vairs jēga mācīt un mācīties, sen jau ir jāsāk praktizēt, reāli darīt, nevis runāt par to, ko darīt.Tie, kas ir gana gudri un ir pateikuši Dievam to, ka ir muļķi un palūguši, lai Dievs viņus ved – Tos arī Dievs izvedīs cauri šim murgam. Pārējie noteikti sajuks prātā jau pirms tilta. Tāpēc Dievs ir pielicis katram patērētājam petardi pie pakaļas un aizdedzinājis degli. Ar cerību glābt vēl kādu Dvēseli. Šobrīd patērētājam vēl ir kaut kāda izvēle ko patērēt. Bet tad, kad tas sasniegs kritisko, tad cilvēkiem kā lopiem būs jāpatērē tas, ko viņiem kūtī pasniedz. Un lopiem šobrīd pasniedz ģenētiski modificētu pārtiku, lai viņi ātrāk izaug un tos var nokaut, lai kāds cits tos varētu apēst. Būs kā matriksā – baros caur trubiņu ar pašu minimumu, lai nenomirtu un liks ģenerēt to, kas nepieciešams. Šeit mums radītājiem jāapzinās sevi, savs lielums un svars. Mums jāapzinās, ka tas, kurš rada, tas arī rada nākotni un savu likteni. Un lai apzinātos savu spēku, mēs katrs spējam ģenerēt un pārvaldīt tik lielu enerģiju, cik lielu spēj pārvaldīt tūkstošiem aizmiguši. Tāpēc lai nu kam, bet tieši mums radītājiem ir vislielākās iespējas radīt pozitīvu iznākumu, domājot par to, kādā pasaulē mēs katrs gribam dzīvot. Nevis domājot ar ko mēs esam gatavi samierināties un ar ko nē. Radītājs nekad nesamierinās. Mums jāapzinās kā tiem, kas izdara izvēles apzināti, ka pat nelielā pulciņā mums ir daudz lielāka iespēja ietekmēt valsts, vai pat pasaules likteni, nekā politiķiem ar visu zombiju armiju.Un dabā vēl pastāv tāds likums. Jo lielāks spiedies, jo lielāks pretspiediens. Jo vairāk sātans spiedīs, jo vairāk modīsies cilvēki, jo vairāk radīs sātanam neizdevīgu scenāriju. Un to var redzēt kā pasaulē aizvien vairāk cilvēki atsakās valkāt maskas. Sātans vēl turpina caur mēdijiem uzturēt ilūziju par to, ka visi nēsā maskas. Bet viņam tas neizdodas, jo tie, kas izvēli ir izdarījuši, vairs to nemainīs. Viss iešūpinās un viss mainās. Sātans caur politiķiem apspiež cilvēkus, bet jo sliktāk cilvēks dzīvo, jo mazāk viņš ir gatavs samierināties. Un kad viņš atsakās samierināties, tad notiek pamošanās. Un visi sātana plāni izgāžas. Vismaz attiecībā uz tiem, kuri pamodās. Iedegsim savu iekšējo gaismu, lai gaisma vairojas! Un būsim kā gaismas nesēji, kuri rada ar ikkatru savu izpausmi! Radīsim! Ticēsim! Un Piedzīvosim! Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *