Brīvība

Brīvība no sistēmas ir atrodama tajā, ka mēs radām savu individuālu pieeju visā, ar ko mēs savā dzīvē saskaramies! Sākot jau paši ar sevi – kad nevis ierindojam sevi starp kaut kādiem stereotipiem, kaut kādām izkārtnēm un birkām – bet pieņemam, ka esam unikāli, ka esam vesels kosmoss, kurš viennozīmīg ir citādāks kā visi citi kosmosi. Līdz ar to mēs pieņemam, ka mums viss dzīvē var būt pilnīgi citādāk kā jebkuram citam! Sava individuālā pieeja tajā – kā mēs dzīvojam un veidojam savu dienu un ikdienu! Kāds vispār ir mūsu dienas ritms, deja vai tas, kā kas notiek! Sistēma piedāvā tikai standara lietas. Medicinas sistēma, Skola un Iglītības sistēma. Bērnu audzināšana un būšana. Darba gaitas. Vecumdienas. Ēšanas paradumi. Hobijs un izklaides. Tas viss sistēmas ietvaros ir kā grāmatā ierakstīts – jābūt tā un ne citādi. Neņemot vērā vispar to, ka mēs katrs esam citādāks. Un no šī visa brīvi varam kļūt tikai tad, kad atrodam savu pieeju visās šajās sistēmas piedāvātajās lietās. Ja iegādāties mājvietu jeb kaut ko – tad izmantot savu pieeju šajā visā. Ja dzīvot un veidot savu dzīvi – tad savā ritmā, ar savu dienas kārtību un ar sirdi un dvēseli! Ja strādāt – tad ne jau tamdēļ, lai darbs būtu kā naudas ieguve bet gan tamdēļ, ka mums patīk darīt to, ko darām. Ja domājam par saviem bērniem, tad pievērst uzmanību tam, kas ar mums rezonē un kas nerezonē. Vai ar mums rezonē tas, ka bērni visu dienu ir pilsētā, dara standarta lietas vai tomēr tie ir brīvā dabā un brīvi visā, kas tiem pieejams! Vai ja tie mācās – tad kā viņi to dara. Kāda ir mūsu izvēle tajā – ko mūsu bērni piedzīvo un kāda ir viņu ikdiena, jo viņi kopē visu un ieraksta sevī kā atskaņotājs to, kas viņiem ir apkārt!Sava pieeja attiecībā uz medicīnas sistēmu! Sava pieeja tajā – kā mēs atpūšamies un kas baro mūsu Dvēseli, nevis tieši pretēji – to izsūc. Sava pieeja visā – kas notiek mūsu dzīvē. Jo sistēmas piedāvātais piesien mūs sistēmai – un ja mēs bez tā nevaram, tātad mēs nevaram bez sistēmas. Mūsu katra individuālā pieeja ir tas, kas rada jaunu pasauli, kurā mēs dzīvojam! Un tas, ko piedāvā sistēma – tas neko jaunu radīt nevar! Mums ir vajadzīga katram sava pieeja it visā, kas mums ir būtisks. Un tā ir sava veida uzdrošināšanās – darīt pa savam, dzīvot pa savam, iet savu ceļu visā, kas mums ir būtisks. Atrast šo savu individuālo pieeju visā – kas mums ir pieejams! nevis izmantot jau visu gatavu, bet veidot daudz ko no jauna. Nevis iet standarta ceļu, bet radīt jaunu un pavisam citādu ceļu!Un tikai individuāla pieeja katrā dzīves lietā ir tā, kas mūs atsien no sistēmas važām. Kad mēs vairs neesam no tā visa atkarīgi. Tad mēs topam brīvi – un tad mūsu pasaule top brīva! Striķīti pa striķītim…. lēnītēm un nesteidzoties – mēs sienam vaļā tauvas, kuras mūs peisaista pei sistēmas kuģa! Un mainās mūsu dzīve visos līmeņos! Un šī jaunā pasaule ir kā tāds burbulis, kuru esam radījuši. tajā ir jaunas vieglas vibrācijas, šis burbulsi ir mūsu dzīve, kuru radām ar katru savu domu un nodumu! Un tamdēļ ir tik svarīgi tapt brīvam… neatkarīgam! Kad ja viss tas, kas šajā brīdī ir tā sauktā sistēma – pazūd! Tad tu turpini dzīvot. Tad tu esi dzīvs un tas tevi nekādi neietekmē. Tu dzīvo un tava dzīve patiesībā nekādi neietekmējas no tā, kas notiek! Jo tu jau ilgu laiku esi gājis uz to, lai taptu brīvs…. tu esi bijis tai pusē…. bet tagad esi šķērsojis aizu, kurai pāri esi ticis tikai ar savu gribasspēku, neatlaidību, spēcīgu ticību, iekšēju gaismu un mīlestību… un visnotaļ uzdrošināšanos mainīt ierasto uz to, ko tu patiesi mīli! Tikai topot brīvi no visām piesaistēm, ko gadu gaitā katrā no mums ir izveidojusi sistēma -un atrodot savu individuālu pieeju – mēs radām savu pasauli! Pasauli ,kurā valda mūsu noteikumi, kurus mēs paši esam laika gaitā sapratuši, veidojuši un radījuši, jo tie rezonē ar mums! Un tie katrā mirklī var mainīties, pārveidoties un uzlaboties Jo viss ir mainīgs! Izkļūt no sistēmas jeb izkāpt no šīs matricas var tikai tad, kad mēs esam brīvi no tās nospiedumiem. Kad mēs vecos sistēmas radītos nospiedumus pārrakstām pa savam. Un kad vairums šie nospiedumi ir pārrakstīti – tad mūsu pasaule izmainās līdz nepazīšanai!Taču ja mēs čīkstam, ka viss ir tā un šitā, bet mēs nemeklējam citu ceļu, pa kuru mums iet, bet tikai čīkstam un ejam veco ceļu – tad lai vai kā, mēs ar savu enerģiju veidojam un uzturam to, par ko mēs čikstam! Tamdēļ ir tik būtiski meklēt, darīt un uzdrošināties iet nezināmajā virzienā…. jo kur ir nezināmais – tur notiek brīnumi! Tur Dieviņš ir klātesošš ik mirkli! Ceļā, kuru ejam no sirds…. Dievs vienmēr mums iet blakus! Un mūsu dzīve piepildās ar mīlestību! Lai izdodās atrast savu pieeju visam, kas piepilda mūsu dzīvi! Lai izdodas būt radošiem. Lai izdodas uzdrošināties mekēt un iet tur, kur sirds ved! MīļumāAiga

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *