2020.gads – Šķīstītava

Es nezinu astroloģiju, man nav taro kārtis, es neskatos pēc maiju kalendāra, un neizmantoju numeraloģiju. Es esmu atteicies no jebkādas sistēmas, jo gribu dzīvot ar sirdi. Un nupat manā sarunā ar sirdi, kamēr taisu piramīdas gaišiem cilvēkiem, man atnāca tāds skatījums par šo gadu. Pareizāk teikt sajūtas – intuitīvas sajūtas. Es visu šo pēdējo laiku esmu mācīts no kosmosa un pats mācījies atslēgt prātu un sajust intuīciju, nu tā pa īstam sajust, lai nav jālasa tukšas grāmatas un jāklausās citos cilvēkos. Kad gribās uzprasīt kādam padomu, tad es nogaidu, kamēr pats tieku skaidrībā, lai neattīstītu vēlmi vienmēr vērsties pie kāda pēc palīdzības. Šīs ir manas sajūtas par šo gadu un Tev lasot šo rakstiņu ir jāieklausās savā intuīcijā un jāsajūt, cik patiesa šī informācija ir. Vai tā norezonē, vai tieši pretēji – nerezonē.Te vēl gribās pieminēt, ka patiesība ir katrā no mums, taču mēs katrs uz šo patiesību skatāmies no nedaudz cita rakursa. Tāpēc man šķiet interesants tāds novērojums, kuru sauc, šķiet par pūļa efektu. Tas ir stāsts par vīrieti, kurš ar zirga ratiem aizveda gaļu uz tirgu un tirgū skaļi visiem paziņoja, ka tas, kurš uz lapiņas uzrakstīs precīzu gaļas daudzumu ratos, dabūs balvu. Viņš savāca visas lapiņas un nevienā no tām nebija atbilde, kura būtu pat tuvu, nemaz nerunājot par precīzu gaļas daudzumu. Taču kad pārradās mājās, viņš nolēma saskaitīt visus skaitļus kopā un izdalīt ar dalībnieku daudzumu. Un rezultātā viņš saņēma skaitli ar precizitāti līdz simts gramiem. Šāds eksperiments ir veikts arī kādā unversitātē, kur akvārijā ielika prezervatīvus un studentiem bija jāmin, cik tajā traukā ir prezervatīvu. Neviens nepateica pareizo atbildi, bet kad visu sareķināja, tad summa bija 75,5 un pārskaitot prezervatīvus izrādījās, ka ir 75 pilnas paciņas un viena tukša. Caur šo es gribēju pateikt, ka kosmosā pastāv līdzsvars un ka kopā mēs zinām, tikai esot kopā vienoti mēs varam nonākt pie rezultāta. Tāpēc filtrējiet caur sevi – kad klausieties informācijā, fokusējieties uz sirdi, lai sadzirdētu ko tā saka par uzņemto informāciju un uz savu kroni, lai dzirdētu, ko Dievs vai Augstākais Es saka par to informāciju, kuru uzņemat. Netici akli nekam – ne man, ne kādam citam, nemaz nerunājot par mēdijiem vai politiķiem Tad lūk… par šo gadu man ir sajūta tāda, ka šis gads ir kā tunelis bez sazarojumiem – taisns vai līkumains , tas nav svarīgi. Tas ir tunelis, kuram visi ejam cauri. Gada sākumā mums paziņoja, ka ir nāvējošs briesmīgs vīruss. Caur to Dievs ieblieza mums pa bailēm par veselību un pa bailēm no nāves. Visi izbaidījāmies un daudzi no bailēm arī attīrijās. Kad nedaudz attapamies un sapratām, ka nemaz tik traki nav, tad ieblieza mums pa bailēm par darbu, naudu un izdzīvošanu. Jo pēc tādas visu procesu apturēšanas nevar nebūt sekas. Katram indivīdam varbūt mazāk, bet sistēmai kopumā tas ir milzīgs robs budžetā. Un sekas ietekmēs visus, kas no sistēmas nav atslēgušies. Tātad gandrīz visus. Visvairāk tos, kas sistēmā strādā. Jo daudzas profesijas jau tagad ir skaidrs, ka izmirs. Pirmie būs skolotāji un mediķi jebkurā scenārijā. Tālmācībā ir vajadzīgs viens skolotājs uz visu valsti un mediķi vairs nav vajadzīgi, jo visiem būs vakcīnas un čipi, kas visu kontrolēs. Būs vajadzīgi tikai daži konsultanti,kas attālināti konsultēs cilvēkus medicīnas un izglītības jautājumos, bet arī tas ir īslaicīgi, jo drīz konsultēs mākslīgais intelekts. Tas pie scenārija, ja sistēma izdzīvo. Sistēmai šie cilvēki vairs vienākrši nebūs vajadzīgi. Pēc tam jau arī citas profesijas aizstās roboti un mākslīgais intelekts. Un cilvēki kļūs par plikiem patērētājiem. Savukārt ja sistēma nomirs un nu jau tas ir skaidrs, tad profesijas vispār izmirs, jo izmirs rakstītie likumi un pārsvarā visi sistēmā strādājošie ir likuma kalpi. Tie kalpo sistēmai, lai mākslīgi uzturētu likumus pie dzīvības un biedētu vai zombētu cilvēkus. Vajadzēs tikai vienkāršas profesijas, kas reāli kaut ko dara fiziskā plānā. Bet tas – kā tur būs, to mēs vēl redzēsim ! Kamēr caur šķīstītavai neiziesim, tikmēr neredzēsim. Un tā nāk otrais vilnis un mums visiem iebliež pa bailēm no sistēmas, pa bailēm no soda un nepakļaušanās. Pa bailēm no pazemošanas un saukšanas pie atbildibas. Un šīs bailes var redzēt kā cilvēkos cauri dzīvēm pēc neskaitāmiem nāves sodiem un spīdzināšanām, tās ir labi iedzītas. Jo atliek tikai mēdijiem pateikt, ka valdība domās par maskām, kā visi jau tās sāk nēsāt. Pat likums vēl tāds nav izdots, ka visi jau baidās. Protams tie, kas iestrēga pie bailēm par veselību vai nāvi, tur arī palika un viņiem tikt līdz bailēm no sistēmas neizdosies. Tie paliek tuneļa pašā sākumā. Tie, kas nēsā maskas, paliek tuneļa vidū. Un viss turpinās. Un mums dieviņš atkal iebliež pa bailēm un nu jau kā nu kuram. Jo valstī tiek celti nodokļi gandrīz visās jomās, brīvība tiek apspiesta no visām pusēm un atkal jau ārkārtas stāvoklis, kas visu noliks finansiāli uz ceļiem. Nu izņemot farmācijas industriju, pārtikas un pašus politiķus. Un pienākušas Amerikas prezidenta vēlēšanas. Kuras mums visiem iebliež pa ilūziju, kurā dzīvojam. Kādam varbūt vairs nav ilūzija par visu to, kas notiek pasaulē – ka pedofīli, sātanisti, manjaki un cilvēku tirgotāji valda pār pasauli. Bet tiek parādīts kā cilvēkiem melo pilnīgi visās jomās un visās nozarēs. Tiek parādīti ilūzijas uzturēšanas apmēri. Tiek parādīts – uz ko ir gatavi iluzionisti, lai noturētu ilūziju. Taču tas viss kļūst tik caurspīdīgs, ka ilūzija šķīst un mūsu bailes par to, ka nekas nav tā kā izskatās, izrādās patiesas. Nekas nav tā, pilnīgi nekas nav tā kā izskatās, nekas nav tā kā mācija skolā vai darbā stāstīja priekšnieki, nekas nav tā kā stāsta medicīna vai zinātne. Viss ir milzīgs uzpūsts iluziors burbulis, kuram nav pat mazākā patiesības pieskaņa. Meli par visu un it visur. Mēs dzīvojam kupolā. Burtiski kupolā, jo šī ilūzija ir tik spēcīgi cilvēku uzbarota, ka tā ir izveidojusi tādu kā mākslīgu informatīvu kupolu apkārt zemei. Mēs esam pieraduši dzīvot melos, dzīvot nepatiesībā un domāt, ka patiesība ir meli. Šī ir nākamā tēma, ar ko jātiek katram pašam sevī galā. Visi notiekošie procesi ir 100% iekšēji, tas ir darbs ar sevi un sevis transformēšana. Jo švakāk atzīstam to, ka baidāmies un mazāk bailes izgaismojam un risinām, jo grūtāk mums paliek. Jo vairāk laižam vaļā, jo vieglāk paliek. Nu jau arī gada iznākums pa lielam ir skaidrs, jau no vairākiem neatkarīgiem avotiem dzirdu vienu un to pašu. Sistēma mirst un tā mirst kopā ar tiem, kas tai ir uzticīgi. Man to rāda tādu kā koka zirgu, kuram ir nolūzusi viena kāja. Zirgs ir palicis uz trijām un pārējās kājas ir smagi iepuvušas, tas drīz kritīs un sadalīsies kā vecs prauls. Un saistībā ar šo visu man šodien atnāca sajūta par to, kāds būs iznākums. Man jau kādu laiku ir sajūta, ka lai ko es darītu, tam nav nekāda jēga. Lai ko es būvētu un radītu – tas izgaisīs. Un caur šo man pēkšņi atnāca skaidrojums. Ka tuneļa galā būs jāatsakās no pilnīgi visa. No pilnīgi visa – jo būs jāiziet cauri adatas acij. Tunelis jo tālāk, jo paliek šaurāks un līdz galam tiks tikai tie, kas noliks malā pilnīgi visu. Man nāca tāda ainiņa. Ka tad, kad no visa būsim atteikušies, atbrīvojušies no visām bailēm un sistēmas uzspiestajiem pieņēmumiem, mēs dzirdēsim tikai sirdi un tā vienu dienu teiks: Saģērbies, saģērb bērnus un dodies pastaigā uz neatgriešanos. Būs vienkārši jāpaļaujās uz savu sirdi un intuīciju. Būs vienkārši jāapģerbjas un atstājot mājās naudu, atslēgas, telefonu, mašīnu un visu pārējo – būs vienkārši jādodās un jāpaļaujās. Ceļu kurp doties teiks priekšā tikai līdz pirmajam līkumam vai krustojumam, un sasniedzot to tikai nāks jaunas sajūtas par to, kurp doties tālāk. To varēs paveikt tikai tie, kas spēs pilnībā atbrīvoties no visām bailēm. Kļūs pilnīgi brīvi tikai tie, kas dzirdēs savu sirdsbalsi un intuīciju – tie nonāks tur, kur tiem jānonāk. Daudzi paliks tunelī, sastings savās bailēs un vēl kādu laiku dzīvos tādā sasalumā, kādu izvēlējušies, līdz kāds izslēgs gaismu uz visiem laikiem. Mums katram ir radīta ilūzija par laimes lāci, par supermenu un betmenu. Ka tie nāks paligā, ka nāks palīgā Jēzus, Eņģeļi vai Dievs. Neviens nenāks paligā – Dievs ar Eņģeļu palīdzību pats ir uztaisījis šo šķistītavu un tai jāiet cari ir mums vieniem. Jau zinu vairākus stāstus, ka Eņgeļi paiet malā no cilvēkiem un saka ka tālāk iesi pats. To redz jūtīgi un redzīgi cilvēki. Šis ir mūsu katra paša eksāmens, eksāmens kā indivīdam. Šis ir mūsu katra paša iekšējs process. Un lai kā mēs gribētu mainīt šo pasauli, jāmainās ir mums pašiem. Un tikai tad mainīses tas, ko redzam. Mums jākļūst par 100% egoistiem un jādzīvo tikai sev, tikai tā kā pašiem gribās, atbrīvojoties no visām bailēm un visiem krāmiem. Tas palīdzēs nostiprināt spēju palaist vaļā. Jo pašā finālā pirms ieiet jaunā ērā – būs jāatbrīvojās no pilnīgi visa. No visa, ko esam saražojuši, iekrājuši un iedzīvojuši. Ne velti Jēzus ir teicis, ka drīzāk kamielis caur adatas aci izlīdīs kā bagātais nokļūs paradīzē. Neko nevarēs paņemt līdzi. Tāpēc gatavojamies ceļojumam, bez čemodāna, bez pirmās nepieciešamības lietām un visa pārējā. Būs jādodās pasaulē kā to darija Jēzus tikai ar to, kas bija viņam mugurā. Sajūtiet paši vai šis ar Jums rezonē. Man tas rezonē un domāju ka tā būs liela mācība visu palaist vaļā, nekam nepieķerties, jo jeb kam pieķeroties mēs noslīksim ar sistēmu kopā kā noslīka tie, kas neticēja, ka titāniks var nogrimt. Turoties pie titānika, kurš grimst, nevar izvairīties no noslīkšanas. Tas, kas bijis vienmēr mums kā stabilitātes garants, tā ir sistēma, valsts, likumdošana, utt..Tas ir kļuvis par visnestabilāko. Kā nitroglicerīns, viena nejauša kustība un paliks tikai bedre un putekļu mākonis Neviens mūsu vietā nedarīs neko. Ja paši nedarīsim, tad arī nekas nebūs. Un vienīgā izeja no šīs bedres ir uz augšu augot vibrācijās. Savukārt vibrācijās var augt atbrīvojoties no balasta, kas ir bailes. Ir jāizmet visas apdrošināšanas polises un drošības jostas, jo tās tikai uztur bailes, baro tās un piebaro jaunas! Celties vibrācijās var savienojoties ar dabu, apzinoties dabas likumus, apzinoties nevis kā pārāku par dabu, bet gan kā vienlīdzīgu ar dabu. Un protams – vairot visu pozitīvo un gaišo. Degt kaut katru vakaru svecīti ar domu, lai tā izgaismo visas bailes un palīdz tās izkausēt, lai tās var izsķīst kā lietus piliens pret akmeni. Ceļ vibrācijās arī nesamierināšanās ne ar ko, skaidra apziņa par to – ko gribās. Lai nerodās šaubas, kuras ir viena no iznīcinošākajām enerģijām. Būsim gaisma, būsim gaismā un vairosim gaismu ar katru kustību, ar katru domu un emociju. Ja nesanāk, tad dedzinām krāmus, kamēr tie vars nav, tas radīs gaismu un siltumu, kurš iedos impulsu vairot gaismu vēl vairāk.Būsim patiesi pret sevi un apkārtējiem. Šodien vairāk kā jebkad darbojās teiciens. Katrs pats savas laimes kalējs. Nevarēs vairs laimi nozagt, nevarēs to sarunāt, ka kāds cits izkaļ vai aizdod. Tas, ko izkalsim, tas būs. Un šobrīd to daram caur atbrīvošanos no pilnīgi visa, lai tad, kad tas viss būs jāatlaiž, esam tam gatavi.Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *