2 mēnešu pieredze

Ir pagājuši tieši divi mēneši kopš lietoju dziedniecisko CBD eļļu.Ta kā lietoju to vairāk profilaktiskos nolūkos, neko nevaru teikt par tādām izteiktām kaitēm un tāpēc arī neievēroju nekādu konkrētu dienas devu. Nedz tās kāpinu, nedz arī samazinu. Tik cik jau kādu laiku lietoju 12% eļļu, jo to mums atsūtīja izmēģināt! Lietoju divus pilienus no rīta, divus vakarā. Vai tikai no rīta, vai tikai vakarā. Galīgi neiespringstu uz eļļas dzeršanu. Pēc tā spriežu, ka organisms savu iztrūkumu ir aizpildījis un nav tādas izteiktas vēlmes to dzert. Kad ir sajūta, tad iedzeru. Vienu brīdi biju pat piemirsis par dzeršanu un nedzēru kādas 4-5 dienas. Vienkārši nesanāca. Un kas šķita tajā visā pats labākais, ka nebija nekādu enerģētisku kritumu. Ir sajūta, ka jādzer, bet nav tā, ka nevarētu nedzert. Pa šo laiku ir jūtams, ka organismā ir kaut kas ļoti nostabilizējies un ir ļoti grūti ar prātu pretoties ķermeņa prasībām. Ja gribās ēst – tad ēdu. Ja gribās gulēt- tad guļu. Nespēju ne pārlauzt, nedz aizkavēt ēšanu. Beidzot pa ilgiem laikiem dzirdu, ko ķermenis grib un nevaru neieklausīties. Nevaru ar prātu tam pateikt – tagad vecīt ēdīsim tikai dārzeņus vai tagad neēdīsim gaļu. Ir dienas, kad kaut ko neprasās un ir dienas, kad kaut ko ļoti prasās un kamēr nedabūn, tikmēr nepāriet. Viss notiek kaut kā dabiski. Vienu brīdi biju novērojis izteiktu nogurumu vēlā pēcpusdienā. Bet tad sapratu, ka tas ir no tā, ka kamēr bērni mašīnā guļ, aizbraucam uz pilsētu paveikt tur veicamos darbus un atgriežoties no pilsētas uznāk nogurums. Kad sākās “pandēmija” vai precīzāk sakot pasaules mēroga apčakarējiens ( uzmetiens ), tad nācu no veikala ārā vemdams un pat nedēļu bija slikti pēc veikala apmeklējuma. Bija tā, ka vemt gribējās jau ejot veikalā. Uzreiz gan nesavilku to, kas tas ir, bet pēc pirmās nedēļas jau sapratu, ka tās ir tās bailes, ko ģenerē veikala darbinieki un apmeklētāji. Biju jau iedomājies, ka tā ir kāda transformācija no eļļas lietošanas. Bet izrādijās vienkārši pardozēšana ar baiļu vibrācijām. Kopš to sapratu – arī šajā tēmā ir miers. Vēl esmu pamanījis, ka energolauks ir daudz noturīgāks, jo migrēnas, kuras bija vismaz reizi divās nedēļās, ir izzudušas. Domāju, ka tas ir saistīts ar pasaulē izplatītajām baiļu, sāpju un ciešanu enerģijām. Tā jau pa lielam nekas nav mainījies kopš pirmajām desmit dienām:). Stabilitāte palikusi stabilāka. Miers palicis lielāks. Tas, kas notiek pasaules mēdijos mani nesatrauc, jo jūtu, ka tas viss nav patiesība. Labi jūtu un redzu cauri tam, kas notiek un ir pilnīgs miers. Esmu sabalansētāks un harmoniskāks, esmu saskaņā ar sevi. Kā lai saka – ar taisnāku mugurkaulu. Ar daudz elastīgāku un cietāku kodolu. Ļoti izteikti ir izgaisušas šaubas. Tā jau tā pati nesatricināmība. Esmu kā padomju laiku lelle ” Vaņka – vstaņka” . Kāds mani pagrūž un es jau ceļos kājās. Tagad nesen samežģīju plecu tik riebīgi, ka nevarēju ne pagulēt, jo nebija ērtas pozas, kurā turēt roku ne arī kaut ko padarīt. Bet es regulāri smērēju kaņepju saknes krēmu un varu teikt, ka tas man pat ļoti palīdzēja, jo vismaz pāris stundas pēc uzsmērēšanas sāpes samazinājās par 70% un varēja vismaz aizmigt. Vai arī izdarīt kādus mājas darbus. Un kad dzīvē pats sev esi saimnieks, tad neviens slimības lapu nedod un līdz ar to baigi atpūsties nesanāk. Nu ir pagājusi pusotra nedēļa, bet ar visu to, ka roku nākās noslogot vismaz pāris stundas dienā, varu teikt, ka ir ļoti lieli uzlabojumi. Pieļauju, ka tas ir gan no eļļas, gan no krēma. Lai gan man pašam visi procesi ķermenī notiek ātri pašam par sevi. Taču locītavas un saites ir tādas riebīgas padarīšanas, kad izmežgī un kau tko sastiepj, it sevišķi plecu. Pirmajā dienā tējkaroti knapi pacelt varēju un kafijas krūzīti bija jāmācās turēt kreisajā rokā, jo ar labo to pacelt nevarēju. Īsāk sakot – ir lieli fundamentāli uzlabojumi, kas sakārtojuši dzīves fonu un palīdzējuši atbrivoties no liekajām un parazitējošajām enerģijām. Jūtos kā liels kravas vilciens, kurš iet savu ceļu un gandrīz nekas to nespēj sašūpināt un novirzīt uz cita ceļa.Vēl tik gribēju piebilst par ozonēto eļļu. Piegrūdu pie karstas krāsns roku un āda sarāvās uzreiz, momentāni atleca no miesas. Es uzsmērēju ozonēto olīveļļu vienu reizi burtiski piecas minūtes pēc apdedzināšanas un nākamajā dienā bija tikai maziņš sarkans pleķītis. Un jau pēc dienas pat īsti nevarēju saskatīt, kur apdedzinaju. Varbūt veiksmīgi apdedzināju bet tā kā man mājās traumas ir regulāri, tad esmu par šo eļļu sajūsmā. Esmu priecīgs, ka pie manis ir nonākušas šīs eļļas, jo abas manu dzīvi ir uzlabojušas un atvieglojušas. Protams, līdz ideālam vēl tālu, bet jūtos es nesalīdzināmi labāk kā bija pirms tam. Iespējams – ka manai pašsajūtai pietrūka tieši šīs divas unikālās lietas Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *