19.marta pārdomas…

Šis stāsts būs manas pārdomas un sajūtas par to, kas šobrīd pasaulē notiek. Par to, kas patiesībā notiek aizkadrā. Uz ko mums neļauj fokusēties piebāžot mūsu apziņu ar informāciju, kura nebūt nav svarīga. Šis ir stāsts par seno klasisko cīņu stap tumsu un gaismu. Nav tik svarīgi vai vīruss ir vai patiesībā tas varbūt nemaz nav. Vai vīruss ir mākslīgi radīts, lai kāds panāktu sev vēlamo, vai to radījusi daba, lai tiktu vaļā no vislielākā šīs zemes parazīta, kurš tikai parazitē uz citu rēķina. Vai arī Dievs to ir radījis, lai izmainītu mūsu DNS uz jaunās paaudzes DNS. Varbūt tieši tāpēc tas skar visvairāk vecāka gada gājuma cilvekus, jo viņu DNS pieprasa vislielāko apgreidu. Un nav tik svarīgi – vai tā ir parasta gripa vai kaut kāda tur kovid vai kronis. Pa lielam tam visam nav nozīme. Ja ieskatās pavisam nedaudz dziļāk. Tad var redzēt ka tumsas pasaule šo visu izmanto, lai vairotu baiļu enerģiju zemes elektromagnētiskajā laukā, lai vairotu sāpes un ciešanas, lai piepildītu mūsu prātus un apziņu ar tik daudz dažādu internetā plūstošu informāciju, ar tik atšķirīgiem skatpunktiem, ka saproti – ka ticēt nekam vairs nevar un tas viss rada mūsos visbīstamāko mums enerģiju, kuru sauc par šaubām. Šīs visas enerģijas ir ļoti zema vibrācija. Lai saprastu, ko tumsas pasaule no mums grib, ir jāsaprot uz ko tā vedina. Tumsa mūs nevar un nekad nav varējusi pa tiešo ietekmēt, bet tā var mums pačukstēt, ka tas cilvēks nav labs, vai tas ir jāsoda, vai arī ko citu. Tumsa rada ar mūsu emocionālās un psihiskās enerģijas palīdzību. Tā vienmēr ir bijis un vienmēr būs. Un sanāk ka Mēs radām tumsas vietā. Tumsa izmanto cilvēka apspiesto dievišķo daļu, lai radītu sev vēlamo realitāti. Un mēs varam labi redzēt, ka tumsa ir gatava upurēt visu savu kontroles sistēmu, kura visticamāk sabruks pēc šādas sabremzēšanās. Kad pārstāj darboties gandrīz viss. Tumsa ir gatava apturēt riteni, kurā skrienam un ikdienā ģenerējam tumsai enerģiju, lai tikai šobrīd mēs ģenerētu gana daudz bailes, šaubas, sāpes un ciešanas. Rodās jautājums – kas tad tāds šobrīd notiek, ka tumsa ir gatava upurēt gandrīz visu savu lielāko instrumentu, ar kura palīdzību mūs kontrolē? Lai mēs īstermiņā ģenerētu pēc iespējas vairāk bailes, ciešanas, šaubas un visu, kas nes ļoti zemas vibrācijas. Iemesls jau ir senu senais. Cilvēks baidoties nedzird Dievu, jo šī vibrācija ir tik tālu no Dievišķajām virbācijas, ka gaisma vienkārši netiek klāt. Baidoties mēs nedzirdam Dievu un nespējam ģenerēt mīlestību un gaismu. Taču cilvēkiem, kuri dzīvo apzināti, tumsa ir izdarījusi milzīgu pakalpojumu, jo vairs nav jāskrien ritenī, ir daudz vairāk laiks sev un tam, lai padomātu par sevi. Viss fokuss ir pagriezts uz sevi, jo pat bērnam ir skaidrs, ka pēc šāda procesa nāks liela krīze un ja robežas neatvērs vēl kādu laiku, tad tikai mazdārziņš un pašu spēkiem sarūpētais būs tas, no kā varēsim dzīvot. Ka mēs varam paļauties tikai katrs pats uz sevi un tas jau garīgajā attīstībā ir liels solis. Iztēlojieties paši šo situāciju, kad uzņēmumi masveidā atlaiž cilvēkus, jo nevar tiem garantēt algu. Cilvēki atsākās no darbiem, jo nav gatavi ieguldīt projektos, jo nezina- kad atjaunosies ienākumu plūsma. Citas nozares vispār ir apturētas, kā piemēram tūrisms un izklaides industrija. Degvielas pieprasījums sarucis jau desmitkārtīgi, valstis neiekasēs paredzētos nodokļus milzīgos apjomos, nāksies atlaist lielu daudzumu ierēdņu. Tas viss pavilks aiz sevis bankas, jo arī kredītus nevar maksāt tie cilvēki, kas neiegūst ienākumus. Sekas uz sistēmu būs milzīgas jeb grandiozas. Toties planēta zeme šobrīd atpūšas no mums visiem un tas tikai uz labu. Ķīnu un tās lielākās pilsētas beidzot var redzēt no kosmosa, jo smogs pilsētās ir izzudis. Gaiss attīrās, piesārņojums samazinās. Venēcijā beidzot ka ālos ir tīrs ūdens un zivis var redzēt! Putni atgriezas tur, kur tie nav sen bijuši! Vienīgais piesārņojums šobrīd ir cilvēces bailes no vīrusiņa, kurš principā ir nenozīmīgs un pat nemanāms, salīdzinot ar visiem citiem, kas ir bijuši un būs. Bet tas viss tikai uz labu. Arī dvīņu torņu uzspridzināšana un organizētā nojaukšana veicināja ļoti daudzu cilvēku pamošanos no hipnotiskā miega. Arī šim būs milzīgas sekas. Ir sena alegorija par to, ka sistēma ir kā titāniks un 2012.gadā tas uzskrēja uz aisberga. Visi turpināja ballēt un tēlot, ka nekas nenotiek, jo bija tik liela pārliecība, ka kuģis ir nenogremdējams, ka neviens neticēja, ka tas nogrims. Gluži kā cilvēki domā par sistēmu. Uz šo dienu titānika astes gals paiet zem ūdens un tas ļoti strauji grimst, un rada milzīgu straumi uz okeāna dzelmi. Mūsu bailes ir piesaiste šim titānikam, kurš velk sev līdz. Tie, kas pamodās tad, kad titāniks uzskrēja uz aisberga, tie jau sen stāv uz plosta drošā attālumā un viņos neparādas bailes kā tādas, jo no malas visu ļoti labi var redzēt. Tikai atbrīvošanās no bailēm, tikai atbrīvošanās no liekā balasta, cilvēkiem dos iespēju nenoslīkt kopā ar titāniku. Otra alegorija, kuru man rāda šobrīd – ir atvars, kas pēc būtības ir tas pats melnais caurums. Kurā darbojās līdzīgs princips kā smilžu pulkstenī, kur caur kakliņu tiek tikai pašas smalkākās daļiņas un viss rupjais paliek aiz muguras. Zeme šobrīd iet cauri tādam atvaram un lai viņa tiktu cauri adatas acij pašā atvara galā, tai jāatbrīvojās un jāatstāj aiz durvīm viss, kas neiet cauri šadai acij. Arī mēs ejam cauri šim procesam. Ar Tiem, kas gadiem nav strādājuši ar sevi un atbrīvojušies no visām savām bailēm, ir jānotiek brīnumam, lai viņi tiktu cauri šim atvaram. Visticamāk viņi nespēs palaist rokas vaļā un ļauties šim atvaram un noslīks kopā ar titāniku. Tiem, kas ir atbrīvojušies no lielā balasta, tagad ar katru atvara spirāles vijumu atbrīvojās no atlikušā un iet aizvien dziļāk atvarā, lai tiktu pašā centrā, kur mājo Dievs. Tikai ejot pie Dieva uz gaismu, varēs tikt cauri atvaram un tas nozīmē, ka bailes ņemt līdzi nevar. Tas nozīmē kair jāatbrīvojas no visām – pilnīgi visām bailēm. Tad te arī top skaidrs, kāpēc tumsas pasaule ar cilvēku palīdzību tik aktīvi ražo bailes un piepilda visu zemes energolauku. Jo tumsa nav gatava atlaist šo planētu un ļaut tai pacelties vibrācijās. Taču tumsa apturot daudzus procesus, pati ir iešāvusi sev kājā. Jo gaismas cilvēkiem, vai lidotājiem, ir gana daudz laiks lai meditētu, apvienotos meditāciju grupās. Lai vairotu gaismu un mīlestību. Apzinoties, kas šobrīd patiesībā notiek, mēs ļoti daudz varam ietekmēt un veicināt, lai viss ar mums un mūsu planētu, kā arī mūsu mājām notiek tikai uz labu. Tikai saikne ar Dievu un vertikāla komunikācija mūs šajā situacijā spēj vest uz priekšu, neiegrimt bailēs. Spēja paļauties un vadīties pēc sirdsbalss mums atver visas vajadzīgās durvis. Tikai paļaušanās uz Dievu, saviem eņģeļiem un dvēseli, dos mums iespēju paēst, būt zem jumta, nesajukt prātā un nenoslīkt bailēs. Tāpēc mazāk sēdēsim internetā, tarkšķēsim par karantīnu un filmēsim stulbus video, bet vairāk meditēsim, lūgsim par sevi un zemi. Starosim mīlestību un gaismu. Lai planētai un mums vieglāk tikt cauri šim vortexam- šim atvaram, šim melnajam caurumam vai portālam uz jaunu pasauli. Uz vibrācijās daudz augstāku realitāti. Daudzi gaismas cilvēki vienojās meditācijās, lūgšanās, tautas dziesmu dziedāšanā un ugunskuru kurināšanā. Šis ir saulgriežu laiks, kad gaismas spēks pārvar tumsu. Kad dienas kļūst garākas par nakti. Sakritība vai tomēr nav? ! Veltīsim vairāk laiku sev, gaismai, mīlestībai, aprunāsimies ar enģeļiem, Dieviņu. Dedzināsim sveces un ugunskurus ar domu, veiksim rituālus, kas vairo gaismu un protams – turpināsim mest nost lieko balastu. Visus toksiskos cilvēkus, bailes, šaubas un visu smago. Dedzināsim savas sāpes un ciešanas, atlaidīsim un piedosim, lūgsim piedošanu, lai kļūstam brīvi un tiekam atvarā aizvien dziļāk. Līdz tas mūs izmet otrā pusē. Turēsim gaismu sevī, savā sirdī, savā kodolā – lai noturētu šo pasauli gaismas vibrācijās. Būsim kā tādi vaļi, bruņurupuči vai titāni, uz kuru pleciem turās šīs pasules gaisma un pati pasaule. Zinu, ka daudzi apvienojās meditācijām tieši 21:00 , arī dziedāšanas un lūgšanas cik dzirdēts ir tieši 21:00. Protams, varat pievienoties grupām, lai atbalstītu šos procesus. Bet es domāju, ka tas nav tik svarīgi. Galvenais ir vispār vairot gaismu, atbalstīt šos procesus, uzlādēt sveces un iedegt, lai tās vairo gaismo. Piedomāt un piepildīt šo planētu ar gaismu. Iztēloties sevi lielu un pasauli maziņu, lai varētu to apskaut to un saīiļot kā mazu bērnu, lai tai veglāk atlaist visas savas bailes, visas sāpes un ciešanas, ko esam tai nodarījuši ar savu rīcību. Būsim mīlestībā un gaismā. Pieiesim radoši šim gaismas vairošanas procesam. Lūgsim par vibrāciju celšanos. Dosimies uz svētvietām, kursim ugunskurus. Tiem, kam ir lodes, piramīdas un amuleti – Ielieciet tos izlietnē, tad uzlādejiet sāli ar gaismu un nedaudz iesāliet šos instrumentus, un tad noskalojiet ar remdenu ūdeni. Tas palīdzēs šiem instrumentiem attīrīties. Un tad palūdziet katrs savam instrumentam, lai tie ceļ jūsu un planētas vibrācijas, lai šķīdina visas bailes, šaubas, sāpes un ciešanas. Lai vairojās gaisma mūsos, ap mums un visā plāšajā pasaulē. Paldies par to, ka tiki tik tālu un izlasīji šo rakstiņu. Ja Tavā draugu lokā ir cilvēki, kuri vairs nav uz titānika, tad padalies ar viņiem, vismaz tajā domā, ka jāvairo mīlestība un gaisma. Pletīsm plašumā šīs dziednieciskās, gaišās un dievišķās enerģijas. Jo tas ir tieši tas, ko tumsas pasaule negrib, lai darām, tāpēc viss fokuss ir pavērsts uz to, lai mēs sēžam pie Tv ekrāniem, interneta, sociālajos tīklos, kuļam un kultivējam to pelēki melno enerģijas masu, ko mūsos bāž caur visiem ekrāniem.Šis ir mirklis, ko mēs visi kā dvēseles tik ilgi esam gaidījuši un ģenerējuši. Iespējams šis ir tas galvenais mirklis, dēļ kura tik ļoti gribējam inkarnēties šajā pasaulē un piedzīvot to visu, kas šeit notiek. Lai gaisma un mīlestība ir ar mums un mēs atrodam ceļu mājup pie Dieva!Ansis

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *