Par lēmumiem

Cik gan ļoti mēs no bērnības esam ieprogrammēti uz to, ka lēmumi un dzīves svarīgākās lietas ir labi jāapdomā un jāizsver, ka mums ar savu racionālo prātu ir jāapdomā ko un kā, jo dzīve tak ir tik nopietna 🙂 Taču ai – tas vairs nestrādā…. nestrādā vismaz tiem, kuri ir izvēlējušies dzīvot ar sirdi….
Es pēdējos divus mēnešus eju cauri ļoti spēcīgām pārmaiņām…. tāda sajūta, ka visam līdz šim esošajam ir jāmainās. Un cik interesanti ir tas, ka tas pa mazai daļai patiesi mainās. Prāts, kurš vienmēr ir gribējis ņemt virsroku un daudzkārt to arī darījis, šoreiz nespēj gūt pārākumu, jo iekšēji ir tik spēcīgas sajūtas, kuras burtiski ved kā aiz rokas. Un ja esmu izdarījusi izvēli – ka esmu gatava tam jaunajam, tad viss notiek pats par sevi.
Dieviņš dod pa solītim un tieši tas ir tas, kas notiek šobrīd. Man māca spert soli un paļauties….. un ja prāts arī sāk vadīties pēc kaut kā veca, kas kā programma vēl ik pa brīdim nāk uz ārpusi – tad Dieviņš ļoti prasmīgi ļauj šim iziet cauri, taču izejot tam cauri spēcīgā sajūta ir tapusi vēl spēcīgāka un prātam atveras priekšā jauna pasaule.
Lai vai ko mēs ar prātu izdomājam, ja tajā visā nepiedalās sirds, tad šīs durvis nevaram atvērt! Tās vienkārši neatveras…..
mēs jau varam gribēt….. bet nekas nenotiek, ja tajā dominē tikai prāts, kurš bieži vien bastās uz bailēm.Jaunās durvis mēs varam atvērt tikai tad, ja šajā izvēlē nav bailes. Jo ja balstāmies uz bailēm – tad tas nerodas….. tad mēs izejam sākotnēji cauri visam, no kā mēs baidāmies, lai vairs nebaidītos. Un caur to mūsos izkristalizējas tas – kā tad vēlamies patiesībā. Un kad mūsu sirds griba ir tīra, sajūtas harmoniskas, kad esam tā no sirds patiesi paši pret sevi…. tad jaunās durvis mūsu priekšā atveras, lai mēs pa tām ieietu!
Un arī šajā mirklī mūsos vēl kaut kas notrīs…. prātam lien ārā viss tas, kas viņu cenšas noturēt vacajā pasaulē. Vecajās vibrācijās…. taču ja durvis ir atvērtas – aiz tām esošā gaisma mūs apspīd un šī gaisma tā pievelk, ka mēs tai nespējēam pretoties!
Un ar katru dienu aizvien lielāka daļa no mūsu esības šo gaismu caurvada, lai vienā mirklī dzīvotu jaunajā! Tas ir process, kuram ejam cauri … un tas ir tikai normāls. Arī jebkurš augs, kad to pārstāda – pirmās dienas ir neizpratnē un ir pasīvs. Līdz tas saņemas un dzen savas saknes daudz spēcīgākas un pamatīgākas! Līdz tas sāk starot visā savā esībā un pateicībā par to, kur tas ir! 🙂
Mīlestībā
Aiga

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *