Spēkavotu darbības ātrums

Mēs vienmēr visiem, kuri iegūst savā īpašumā kādu Spēkavotu (Orgonītu) esam teikuši, lai noregulē to uz sev atbilstošu ātrumu, lai tas darbojās harmoniski ar katru no mums. Šāda informācija nāk arī līdzi kā lietošanas instrukcija. Taču pastāv iespēja sarunāt, ka tie strādā daudz spēcīgāk un intensīvāk. Un ja Jums škiet, ka ēterīts vairs nestrādā vai tas kļuvis par vāju, tad noskalojiet to, pameditējiet ar to un parunājieties, lai tas pastiprina savu jaudu, lai tas darbojās spēcīgāk un efektīvāk. Es pats pēc dabas esmu maksimālists un var teikt arī ka ekstrēma cienītājs šajos enerģētikas jautājumos. Un tapēc tad, kad izgatavoju pirmās lodes, kas bija pirms gadiem desmit, palūdzu pašai pirmajai lodei, lai tā darbojās ar maksimālu jaudu un maksimālu ietekmi uz manu dzīvi. Gribējās jau arī saprast, uz ko šī lode ir spējīga. Toreiz sākās spēcīga transformācija un uz trīs mēnešiem nogāju pagrīdē, neatbildēju ne uz telefona zvaniem, ne uz e-pastiem, ne arī komunicēju ar sev labi pazīstamiem un tuviem cilvēkiem. Transformācija bija tik spēcīga, ka nācās izmest no sevis pilnīgi visu informāciju, uz kurus balstijās mana pārliecība, ticība un izpratne par realitāti. Jo sāku redzēt pretrunas pilnīgi visā. Tā, it kā viss izgaismojās. Tai laikā nedaudz aizrāvos ar vēdisko astroloģiju, apmeklēju visus seminārus pie Agneses Bērziņas, apmeklēju vēl dažādus citus seminārus un paralēli lasīju grāmatas. Biju kā tāds informācijas sūklis. Taču tad, kad šī lode sāka strādāt uz maksimumu, tad šī informācija visa parādījās man priekšā un sapratu, ka viena informācija iet pilnīgās pretrunās ar otru un visām pārējām.

Tā kā atmiņa man ir ļoti laba un atceros pilnīgi visu no tā, kas man interesē, tad redzēju, ka mans pasaules redzējums ir izveidots no vairākām atšķirīgām puzlēm un to gabaliņi negājā kopā. Šķirot un meklēt patiesību bija pārāk grūti, jo gabaliņu bija ne jau vens vai divi tūkstoši, bet to bija desmitiem tūkstošu un tie visi savā starpā konfliktēja. Tā teikt, katrs to deķīti vilka uz savu pusi. Tā nu es sēdēju savā darbnīcā, kura atradās puspagrabā un pustumsā, un centos izprast, kas ir patiesība un kas nav. Aptuveni mēnesi es tā ņēmos un sapratu, ka skaidrībā tikt nav iespējams. Ka mans prāts ir sen jau sajucis prātā un viņam zem kājām nav Zemes, nav nekā stabila, uz kā balstīties. Lai atrāk nonāktu pie stabila pamata zem kājām, es izdarīju izvēli izmest ārā pilnīgi visu, ko domāju, ka zinu vai saprotu. Visa informācija manī bija kā liels kristāls, kurš bija audzis visu manu apzinīgo mūžu un nu tas bija saplīsis mazās drumstalās, un salikt atpakaļ kopā to nebija iespējams. Ērtākais un efektīvākais variants bija to visu uzslaucīt un izmest, ko es arī izdarīju. Ja līdz tam aktīvi studēju pieejamo informāciju, apmeklēju seminārus, tikos ar draugiem un domu biedriem, tad nu tam bja pielikts punkts. Neatceros vai intuitīvi, vai apzināti – toreiz izmetu visu ārā un neuzņēmu jaunu informāciju, kamēr mana apziņa nebija tīra. Tāpēc ne ar vienu nekontaktējos. Tā kā nezināju – vai ēterītus taisīt ir vai nav mans ceļš un vai tas vispār ko dod un vispār ir vajadzīgs man vai cilvēkiem, tad pārstāju darīt arī to. Pārstāju darīt jeb ko – var teikt, ka nedarīju neko – dzēru kafiju, pīpēju cigaretes un “blenzu” vienā punktā. Un tā aptuveni pusotru mēnesi, līdz jutu, ka vairs neko nezinu, ka man nav viedokļa nevienā tēmā, ka informācija, kura bija pretrunīga ar citu informāciju, vairs nebija manī. Kad ieskatījos sevī, sapratu, ka ne viss ir izdzēsts, ne viss ir aizgājis, ka ir kaut kas, par ko es ar sirdi esmu pārliecināts. Ka ir kaut kas, kas nekad ne ar ko nav gājis pretrunās. Taču ja visa kopējā informācija bija milzīgs kristāls, aptuveni pusotra metra augstumā, tad tagad man bija kristāls mazā pirkstiņa lielumā. Un nu jau es uz visu skatījos ar lielu skepsi, lielu kritiku un noticēju kaut kam tikai tad, kad tas viss tika manā apzinā pierādīts un pārbaudīts. Kamēr šī informācija izgāja cauri visiem filtriem – visām čakrām. Viss šis process aizņēma trīs mēnešus un tas sākās tajā pašā brīdī, kad palūdzu lodei darboties ar maksimālu jaudu un atdevi. Kad viss šis process bija beidzies, visi “par” un “pret” apsvērti, tad atsāku taisīt lodes un citus Spēkavotus jeb ēterītus, un cilvēkiem teicu, lai tos uzregulē uz sev harmoniska ātruma. Jo citādi no laicīgās pasaules uz kādu brīdi nāksies atteikties. Tas nav slikti, man tie bja trīs mēneši un dzīvi sāku no baltas lapas. Man vairs nemāca šaubas par to, vai ir jāiet strādāt vai nē, vai jāklausās budistos, kristiešos vai musulmaņos. Vai kāds runā patiesību, vai nē. Biju notīrījis sevi no visas svešās informācijas un nu vadījos tikai pēc sevis, savas pieredzes un savām sajūtām. Protams, ar laiku ienāca visādu egregoru iedēstītas šaubas, taču tas vairs nebija tā kā agrāk.
Tāpēc vēlējos padalīties ar šo, jo katram savs ātrums un savas vēlmes. Ja baidāmies par to, vai mēs nezaudēsim darbu, iztiku, draugus un citas laicīgās pasaules tēmas, tad jālūdz Spēkavotam strādāt harmoniski un lai tas pamazām ved pie patiesības. Es palūdzu, lai tie strādā ar maksimālu jaudu un trīs mēnešus biju bez iztikas, bez darba, bez ienākumiem un izdevumiem. Nebija nekas no laicīgās pasaules, biju tikai es un manī esošā informācija, kura transformējās.
Caur lodi ienāca manī Dievišķā informācija un gaisma, un tā no manis skaloja arā visu nepatieso, visu lieko, taču tas notika pāris mēnešos un tad jau skats uz dzīvi bija pilnīgi citāds. Protams, vēl tagad manī domas transformējās… un ar katru Spēkavotu tas turpina notikt jaunā līmenī! Pieļauju, ka ir daudzi tādi ekstrēmi cilvēki kā es un kuriem nesatrauc laicīgā pasaule tik ļoti, kā šīs pasaules skaidra apzināšanās.
Ar šo pieredzi padalījos, lai, ja Jūs palūdzat Spēkavotam darboties uz maksimālu jaudu, tad nebrīnaties, ka pazūd pamats zem kājām un nākās to uzbūvēt pašiem no jauna. Varu teikt tikai to, ka pāris mēneši bez redzamiem ienākumiem nav nekas traks un var dzīvot. Var to visu darīt lēnām un harmoniski, nav obligāti jāpiedzīvo ekstrēms, katram pēc savām vēlmēm un gaumes ir iespēja piedzīvot to, kas jāpiedzīvo. Taču tas, ko varu ieteikt, ir ik pa laikam kāpināt Spēkavotu jaudu un ietekmi. Ja mēnesi esam lietojuši kādu lodi vai kulonu un ir sajūtas, ka tas vairs nedarbojās, tad noskalojam to un pameditējam ar to, un palīdzam tam darboties nedaudz spēcīgāk. Ja prasās asākas izjūtas, tad lai Spēkavots rāda, ko māk un dabojās ar maksimālu jaudu.
Ar šo visu gribēju pateikt, ka ne vienmēr ir vajadzīgs jauns Spēkavots. Var tos pastiprināt un palūgt darboties spēcīgāk. Taču katrs Spēkavots caurvada citu informāciju un citu enerģiju, līdz ar to, ja sajūtas saka, ka vajag ko jaunu, tad neliedziet to sev. Jo sajūtas zina, kas kurā mirklī vajadzīgs vairāk. Regulējiet savus Spēkavotus pēc sirds patikas un eksperimentējiet ar tiem – viņus tas tikai iepriecinās.
Un apzināties, ka tie ir daudz spēcīgāki kā sakumā šķiet un kā tie izskatās. Vajag tikai sarunāt.
Ansis